SECINĀJUMI
Partneru apmierinātībai ir milzīga loma attiecību stabilitātē, ilgstošumā un noturībā (Fatehizadeh, & Agmadi, 2006, kā minēts Asoodeh, H. M., Khalili, S., Daneshpour, M., & Lavasani, Gh. M., 2010).
Galvenā partneru apmierinātību ietekmējošā dimensija ir intimitāte (Waring, E. M., & Reddon, J. R., 1983). Augsti intimitātes rādītāji spēj prognozēt augstus partneru apmierinātības rādītājus (Tolstedt, & Stokes, 1983; Dreyer, 1990, kā minēts Harper, Schaalje, & Standberg, 2000). Nespēja pietiekamā līmenī apmierināt savas vēlmes pēc intimitātes bieži tiek atzīts kā galvenais motīvs, kāpēc cilvēki meklē palīdzību pie psihoterapeitiem, kā arī viens no galvenajiem attiecību šķiršanas iemesliem (Moss, & Schvebel, 1993, kā minēts Berga et al., 2005). Intimitāte daudz lielākā mērā nekā seksuālo kontaktu biežums prognozē augstāku seksuālo apmierinārību (Biss & Horne, 2005). Parteri ar augstāku seksuālo apmierinātību uzrāda augstākus rezultātus arī apmierinātībā ar attiecībam kopumā, kā arī augstāku attiecību kvalitāti un zemākus nestabilitātes rādītajus (Yeh es al., 2006).
Autonomija ir otrs svarīgākais partneru apmierinātības prognozēšanas komponents, kas liecina par attiecību stabilitāti. Svarīgs ir līdzsvars starp intimitāti un autonomiju. (Goodman, C., 1999).
Precētu partneru starpā novērojama pozitīvāka saskarsme un lielāks atbalsts no otra partnera nekā neprecētu, bet kopā dzīvojošu partneru starpā (Howard & Brooks-Gunn, 2009, kā minēts Mortensen et al., 2012). Daudzos pētījumos pierādīts, ka precētiem indivīdiem subjektīvās labklājības rādītāji, kā arī apmierinātības ar partnerattiecībām rādītāji ir augstāki nekā neprecētiem (Wilson, 1967; Glenn, 1975; Gove & Shin, 1989; White, 1992.; Diener, Gohm, Suh, & Oishi, 1998, kā minēts Diener E., Suh, E. M., Lucas, R. E., & Smith, H. L. ,1999).
…