Ieskats Teodora Draizera personībā
Teodors Draizers dzimis 1871.gada 27.augustā Indiānas štatā, Terehotas pilsētā, sīka, izputējuša privātuzņēmēja ģimenē.
Bērnību nākamais rakstnieks pavada nabadzībā. Četrpadsmit gadu vecumā viņš sāk strādāt un pēc diviem gadiem ierodas Čikāgā.
1888. gadā T. Draizers iestājas Blūmingtonas universitātē, taču trūkuma dēļ nākamajā gadā studijas pārtrauc. 1892. gadā viņš ar lielām grūtībām sameklē reportiera vietu kādā Čikāgas avīzē. Sākas sasprindzināts žurnālista darbs lielākajos Amerikas rūpniecības centros – Sentluisā, Tolido, Klīvlendā, Bufalo, Pitsburgā. 1894.gadā viņš ierodas Ņujorkā, sāk strādāt turienes laikrakstos par ārštata korespondentu, 1897. gada žurnālos parādās viņa pirmie stāsti un apraksti.
Redzēdams amerikāņu tautas nabadzību un nežēlīgo ekspluatāciju, T. Draizers sāk domāt par šķiru nevienlīdzības sociālajiem iemesliem. Amerikāņu politikas, ekonomikas un mākslas dziļā izpēte palīdz viņam vēlāk radīt lielus, sabiedriski nozīmīgus romānus.
1900. gadā nāk klajā T. Draizera pirmais romāns „Māsa Kerija”. Tajā autors vēršas pret amerikānisko dzīves veidu, kas par laimes pamatu atzīst tikai materiālās vērtības. Rakstnieks pārliecinoši parāda, ka Amerikā labklājību var sasniegt tikai ar amorālu rīcību. Buržuāziskā prese grāmatu asi nosoda. T. Draizeram to izdodas nodrukāt tikai tūkstoš eksemplāru lielā metienā. Rakstnieks dziļi pārdzīvo neveiksmi un desmit gadus nepublicē nevienu romānu, turpina publicista darbu, kā arī raksta stāstus.
Stāstā „Nēģeris Džefs” (1901) T. Draizers spilgti pauž savus humānos ideālus, izteic sašutumu pret amerikāņu rasistiem. Mēru sociālistu viņš pozitīvi notēlo stāstā „Mērs un viņa tauta” (1903).
Nākamajā romānā „Dženija Gerharde” (1911) autora uzmanības centrā atkal ir no tautas nākušas meitenes liktenis.
…