Hlamidiozei ir gonorejai līdzīgi simptomi. Tie var būt arī vāji izteikti. Vīriešiem var būt dedzināšanas sajūta urinējot, nieze, apsārtums dzimumorgānu apvidū. Sievietēm hlamīdijas rada iekaisumu, bojājot urīnceļu un dzimumorgānu gļotādu.
Inkubācijas periods: 5-14 dienas un ilgāks.
Izplatība: ASV gadā reģistrē vairāk nekā 4mlj slimības gadījumu, Eiropā- apmēram 3mlj slimības gadījumu. 25-55% gadījumu tā izraisa vīriešu negonokoku uretrītu.
Infekcijas avots ir slimais cilvēks. Inficēties var dzimumkontakta ceļā vai sadzīvē no slimnieka ar simptomātisku vai bezsimptomu infekcijas formu. Bērni no slimās mātes inficējās caur placentu vai dzemdību laikā. Organismā infekcija izplatās kontakta ceļa, bet var arī ģeneralizēties, izplatoties limfogēniski vai hematogēniski.
Klīniskā aina: Iekaisums urīn- un dzimumceļos maz atšķiras no gonorejas izraisītā subakūtā vai hroniskā iekaisuma, kas periodiski uzliesmo. Parasti ir nepatīkamas sajūtas urīnizvadkanālā, dedzināšanas sajūta vai nieze. Urīnizvadkanāla atvere nedaudz hipermēta, tūskaina, ar niecīgiem gļotainiem izdalījumiem. Sievietēm raksturīgs dzemdes kakla un tā kanāla iekaisums. Uroģenitālā hlamidioze var ascendēt, izraisot komplikācijas, kas ir analoģiskas tām, kādas vērojamas gonorejas gadījumā.
Infekcijai nonākot acu gļotādā, attīstās konjunktivīts. Slimniekiem ar imūnpatoloģiskām reakcijām attīstās uretrookulosinoviālais sindroms (morbus Reiter), reaktīvais artrīts, nodozā eritrēma u.c.
…