Lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām un tradicionālākajām valsts tautsaimniecības nozarēm.
Lauksaimniecība 2004. gadā.
2004. gads bija nozīmīgs ar vairākiem svarīgiem notikumiem visas valsts mērogā un arī lauksaimniecības nozarē. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija sāka aktīvu līdzdalību Eiropas institūciju darbā, kas dod iespēju ietekmēt ES lēmumus jau to tapšanas procesā. Tā rezultātā iespējams sagatavot tādus normatīvos aktus un lēmumus, kas sekmē Latvijas valsts lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju vienlīdzīgu iespēju attīstīties jau ES kontekstā. Izvērtējot pirmo līdzdalības gadu, varam secināt, ka Latvijas iestāšanās ES ir labvēlīgi ietekmējusi Latvijas lauksaimniecību.
Lauksaimniekiem 2004. gadā pirmoreiz bija iespēja pretendēt uz ES tiešajiem atbalsta maksājumiem, pieteikties uz Lauku attīstības plānā un struktūrfondos paredzētajiem līdzekļiem, un, kas ļoti atzinīgi, šī iespēja aktīvi tika izmantota. Kopumā 2004. gadā dažādos valsts un ES atbalsta maksājumos lauksaimnieki un lauku uzņēmēji saņēma 110,5 miljonus latu. Tie pavēra plašākas iespējas ražošanas attīstībai un lauku vides sakārtošanai nekā iepriekšējos gados.
2004. gada rezultāti liecina par lauksaimniecības izaugsmi. Tādas nozares kā piensaimniecība, graudkopība un liellopu gaļas ražošana piedzīvoja būtisku augšupeju, augkopības produkcijai labvēlīgie klimatiskie apstākļi un tirgus nosacījumi palielināja produkcijas pārdošanas apjomus un ienākumus. Tā rezultātā pieaugusi lauksaimniecības IKP pievienotā vērtība, palielinājušies lauksaimnieku ienākumi.
Iestājoties ES, Latvijas uzņēmējiem pavērās Vienotā tirgus iespējas tirdzniecībai ES robežās bez ievedmuitām un ierobežojumiem, kas 2004. gadā veicināja strauju lauksaimniecības un to pārstrādes produktu tirdzniecības apjoma pieaugumu ar ES dalībvalstīm. Uzņēmēji ir izmantojuši arī iespējas saņemt eksporta kompensācijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm.
Neskatoties uz to, ka samazinās lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, nozarē aizvien pastāv tendence palielināties ražošanas koncentrācijai un līdz ar to arī vidējam saimniecību lielumam, kas liecina par intensīvās ražošanas attīstību un ļauj cerēt uz lauksaimnieku ekonomiskā stāvokļa vispārēju un strauju uzlabošanos.
Lauksaimniecības un medniecības daļa nacionālajā kopproduktā 2004.gadā bija 2,4%, kas joprojām ir vairāk kā vidēji Eiropas Savienībā (1,5%).
Lauksaimniecībā nodarbināto produktivitāte ir ļoti zema. Rēķinot pēc pievienotās vērtības uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto, tā bija mazāka par 10% no ES valstu vidējā rādītāja. Neskatoties uz to, ka nodarbināto īpatsvars lauksaimniecībā un lauksaimniecības kopprodukta īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā samazinājies, nozares produktivitātes koeficients palicis iepriekšējā gada līmenī. Tas liecina par to, ka pakāpeniski paaugstinās ražošanas efektivitāte, kas stabilizē nozari.
Salīdzinot ar 2003.gadu, kopējais cūku skaits saimniecībās samazinājies par 8,7 tūkst. cūkām jeb 2%. Galvenokārt tas noticis saimniecībās ar 2 līdz 99 cūkām, un šādos ganāmpulkos, ir 35,7% no visa cūku skaita. Tikai par vienu saimniecību ( no 13 uz 14 saimniecībām) pieaudzis cūku skaits ar 5000 un vairāk
Pagaidu valsts atbalsts cūkkopības nozarei 2004.gadā tika piešķirts Ls 122 tūkst. Apmērā. Atbalstu saņēma cūkgaļu ražojošās saimniecības īpašnieki par sivēnmāti ar produktivitāti 20 un vairāk atšķirti sivēni gadā.
Paplašinoties Eiropas Savienībai, ir palielinājies gaļas tirgus gan tirdzniecībā starp dalībvalstīm, gan eksports uz trešajām valstīm. Latvijai ir potenciālas iespējas palielināt tirdzniecības apjomus, lai gan pirmajā gadā pēc iestājas gaļas eksports uz trešajām valstīm un pārējām dalībvalstīm nebija liels.
Pirmais gads pēc iestājas ES ir bijis labvēlīgs attiecībā uz cūkgaļas iepirkuma cenām. Kopumā tās pieaugušas par 20%. 2004.gadā ES vidējā cūkgaļas cena ir bijusi salīdzinoši augsta un stabila.
Galvenie Latvijas Republikas normatīvie akti, kas reglamentē gaļas nozari:
2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.411 „Noteikumi par dzīvnieku kvalitātes un klasifikācijas prasībām un kārtību, kādā novērtējama liemeņu atbilstība kvalitātes un klasifikācijas prasībām”;
2004.gada 20.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.331 „Liellopu gaļas, teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”;
2004.gada 13.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 24 „Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.203 „Gaļas un gaļas produktu marķēšanas noteikumi
Liellopu gaļas ražošana
Latvijā liellopu gaļas ražošanas nozares galvenie mērķi ir pašnodrošinājuma sasniegšana un liellopu gaļas kvalitātes uzlabošana.
Liellopu gaļas ražošana valstī ir stabila, bet ir nelieli ražošanas apjomi. Tā kā liellopu gaļas ražošanas cikls ir samērā ilgs, tad nav iespējams īsā laika periodā strauji kāpināt tā ražošanu. …
