Nopietna uzmanība tiek piesaistīta to darbinieku apmācībai, kas pirmo reizi tiek iecelti vadošos amatos, jo pāreja no izpildītāja lomas - cilvēka, kas atbild tikai par savu uzvedību un darbībām, pie vadītāja lomas, kas veic uzdevumus ar citu cilvēku palīdzību un kopā ar citiem cilvēkiem, nav viegla. Lai īstenotu savas kvalitatīvi atšķirīgās un sarežģītākās funkcijas, viņam nepieciešamas jaunas zināšanas un iemaņas, kā arī prasme tās lietot attiecību sistēmā, kas ir būtiski mainījusies.
5.1. Darbinieku motivēšana
Darbinieku motivēšana - cilvēku rīcības virzīšana un vadīšana nolūkā sasniegt noteiktos mērķus; darbinieku stimulēšana, lai tos pamudinātu labākai uzdevumu veikšanai. Motivēšana paredz maksimāli iespējamu darbinieku personīgo tieksmju identifikāciju ar organizācijas mērķiem.
Pārdomātu un argumentētu motivāciju atšķir augsta efektivitāte, tā mudina cilvēkus darboties organizācijai vajadzīgajā virzienā, vienlaikus sniedzot viņiem iespēju sasniegt savus dzīves mērķus, to skaitā arī materiālo labklājību. Taču motivācija ir ārkārtīgi sarežģīta problēma, kurai nevar būt viennozīmīga risinājuma, tādēļ nepieciešams iepazīties ar pastāvošām motivācijas teorijām, kuras var apvienot trīs grupās: satura teorijas, procesa teorijas un sociālās ietekmes teorijas, un pielietot tās uzņēmumā pēc nepieciešamības.
Satura motivācijas teorijā jāizprot tas, ka darbinieka uzvedību ietekmē tikai neīstenotās vajadzības; pēc vienas vajadzības apmierināšanas rodas nākamā, kas arī prasa apmierināšanu. Tiek atšķirtas piecu līmeņu vajadzības: fizioloģiskās, drošības, sociālās, cieņas un pašizteiksmes. Zemāko līmeņu apmierināšanas rezultātā rodas augstāka līmeņa vajadzības. Tādēļ ir jāsaprot, kurā situācijā darbinieku motivēs iespējamā lielākā alga, atzinības raksts, vienkārši mutiska atzinība no kolēģiem u.tml.
Procesa motivācijas teorija pēta cilvēka pūles, kas vērstas uz mērķa sasniegšanu un noteiktu uzvedības modeļa izvēli, kuru nosaka uztveres raksturs un mērķa zināšana. Citiem vārdiem, tiek pētītas iespējas skaidrot kādēļ darbinieks, kas tiecas uz kādas vajadzības apmierināšanu, izvēlas noteiktu darbības (uzvedības veidu). Pamata procesu teorija ir cerību teorija. Saskaņā ar to noteikta mērķa sasniegšanas motivācijas nepieciešamais noteikums ir cilvēka cerība uz to, ka viņa izvēlētā uzvedība sekmēs vēlamā rezultāta sasniegšanu.…
