IEVADS
„Es ticu, ka nekas nav skaistāks par lauku dzīvi, par darbu laukā un pļavā. Es negribu mainīties ne ar vienu citu, jo nekur mana sirds nejustu tādu prieku kā še, mana mājā, manā sētā, kur runā uz man tikai saprotamu valodu ir klusā māja, ir rāmais dārzs, ir plašie mierīgie tīrumi. Es esmu lepns uz to, ka esmu zemnieks”.
K. Ulmanis
Ar šiem Kārļa Ulmaņa vārdiem gribu sākt savu kursa darbu lauksaimniecības resursos, jo mūsu zeme ir visskaistākā, bagātākā un mīļākā manā sirdī.
Lauksaimniecībai ir būtiska loma Latvijas iedzīvotāju nodarbinātībā un dzīves apstākļu veidošanā iedzīvotājiem, kuri dzīvo ārpus lielajām pilsētām. Laukos nav cita nodarbinātības veida kā vien lauksaimniecība. Vietās, kur ir paugurains reljefs un nelieli lauki, intensīva lauksaimniecība nav izdevīga un videi draudzīga.
Gandrīz puse- 47%- no Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem saimniecības ar vidējo platību 20 ha, no kuriem viena trešdaļa ir meži. Piemājas saimniecības aizņem 32% no lauksaimniecības izmantojamām zemēm. To vidējā platība ir niecīga 5,2 un 2 ha.
Pēc Valsts zemes dienesta ziņām, no 512 pagastiem visi lauki apstrādi sešās pašvaldībās. Par piesārņotiem ar nezālēm atzīti 7,9% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, bet 1,4% jeb 31743 ha jau aizaug ar krūmiem.
Ar industriālo lauksaimniecību ir saistītas daudzas nopietnas vides problēmas. Latvijā veiktie pētījumi laikā no 1991, līdz 1998. gadam liecina, ka 38% zemju ir raksturīga augsnes paskābināšanās, 36% organiskās vielas un barības vielu samazināšanās. Palielinoties augsnes skābumam un samazinoties organiskās vielas saturam, augi mazāk uzņem, izmanto barības vielas, toties pastiprinās piesārņojošo vielu uzņemšana, it sevišķi, ja lauki tiek apstrādāti ar dažādiem pesticīdiem. Meliorācijas sistēmu sliktas apsaimniekošanas rezultātā notiek augsnes pārpurvošanās un anaerobo apstākļu dēļ tie veicināta augsnes paskābināšanās. Šo procesu veicinājusi lieljaudas tehnikas izmantošana astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Turklāt tajos laikos pārsvarā ara 24 cm un dziļāk, kaut zinām, ka aktīvākā mikroorganismu darbība noris augsnes virsējā slānī līdz 14 cm dziļumam. Mikroorganismi tika aprakti nosmacēti. Lietojot lielas minerālmēslu un pesticīdu devas, bet neņemot vērā augsnes īpašības, piemēram, augsnes adsorbcijas kapacitāti(AAK)*, Minētās vielas lietus sniega kušanas ūdeņu ietekmē ieskalojas dziļākajos slāņos.
Pēdējos desmit gados Latvijā intensīvās lauksaimniecības ietekme uz vidi ir jūtami mazinājusies. Galvenais samazinājušās lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. No sarunām ar zemnieku konsultantiem pagastos var secināt, ka ar intensīvo lauksaimniecību, lietojot lielas minerālmēslu pesticīdu devas, nodarbojas visai maz lauksaimnieku. Parasti ekonomisku apsvērumu dēļ minerālmēslus un pesticīdus lieto tikai atsevišķos gadījumos, lai mēģinātu labo kļūdas agrotehnikā.
Kursa darba mērķis ir nostiprināt teorētiskās zināšanas praktiski pildot kursa darbu. Kursa darba uzdevums ir padziļināti analizēt izvēlēto lauksaimnieciskās ražošanas nozari, veikt izvēlētās SIA „Iecavnieks’’ saimniecības analīzi, kā arī analizēt dabas resursu ieguves un izmantošanas iespējas.
1.LABĪBAS NOZĪME LATVIJAS TAUTSAIMIECĪBĀ.
1.1 Labības raksturojums.
Labības ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus izmanto graudu ieguvei. Latvijā atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem audzē ziemas rudzus, ziemas un vasaras kviešus, ziemas tritikāli, auzas, vasaras miežus un nelielās platībās ziemas miežus. Graudkopība ir svarīgākā augkopības nozare, jo graudu ražošana veicina jebkuras valsts ekonomisko un politisko stabilitāti, iedzīvotāju pārticību. No graudiem izgatavo ne tikai maizi un maizes izstrādājumus. Tie nodrošina arī vajadzīgo piena, gaļas, olu un citu produktu ražošanas apjomu. Graudaugu plašā audzēšana pamatojas uz šādām iegūstamās produkcijas priekšrocībām:
koncentrēts uzturvielu un mazs ūdens saturs galvenajā ražas daļā-graudos;
iespēja graudus ilgstoši uzglabāt dabiskā veidā;
iespēja tos transportēt lielos attālumos;
visu audzēšanas, novākšanas, transportēšanas un pārstrādes darbu pilnīgas mehanizācijas iespēja.
1.2 Labības sējumu platības Latvijā.
Labības lauku platības Latvijā piecu gadu laikā ir palielinājušās par 17,9%. Graudi lauksaimniecības ražošanas galapunktu struktūrā ieņem otro nozīmīgāko vietu, pēdējo trīs gadu laikā nodrošinot 20 līdz 27% no kopējās saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtības.
…
