Secinājumi
Pēc “aukstā kara” politika pirmo reizi vēsturē kļuva daudzpolarizēta un policivilizēta. Globālā politika ir kļuvusi daudzpolāra un policivilizēta. Pasaulē pēc „auksta kara” beigām svarīgākā atšķirība starp ļaudīm vairs nebija ideoloģiska, politiska vai ekonomiska, bet gan atšķirība kultūrā. Tautas un nācijas cenšas atbildēt uz jautājumu: „Kas mēs esam?” Cilvēki sāka sevi apzināties, izmantojot tādus jēdzienus kā izcelšanās, reliģija, valoda, vēsture, tradīcijas un sabiedriskās institūcijas. Viņi sevi identificēja ar kultūras grupām: ciltīm, etniskajām piederībām, nācijām un plašākā nozīmē- civilizācijām. Līdz ar “aukstā kara” beigām konflikts nav izbeidzies, bet ir izraisījis dzīvē jaunas identitātes, kuras sakņojas kultūrā, un jaunus konfliktu modeļus starp dažādu kultūru grupām, kuras visaugstākajā līmenī saucas civilizācijas
Galvenie noteicēji pasaules politikā joprojām ir nacionālās valstis. To rīcība izpaužas ne tikai kā tieksme pēc varenības un uzplaukuma, kā tas bija jau agrāk, bet arī kā vajadzība pēc kultūras, sabiedrības atšķirībām.
Šajā „jaunajā pasaulē” lokālā politika ir etniskā politika vai rasas piederības politika; globalā politkā ir civilizāciju politika. Lielvalstu sacensību nomainīja civilizāciju sadursme. Jaunajā pasaulē par centrālo faktoru, kurš noteiks valstu simpātijas un antipātijas, kļūs kultūras identitāte.
Visas civilizācijas ir atšķīrīgas un reliģijas atdzimšana vēl vairāk pastiprināja kultūras atšķirības.
Daudzi no ne-Rietumu sabiedrības cenšas atdarināt rietumus, bet citas- konfuciāņu un islāma- cenšas paaugstināt savu ekonomisko un militāro varenību, lai stātos pretī Rietumiem.
Universālisms ir ideoloģija, ko pieņēma Rietumi, lai turētos pretī ne-rietumu kultūrām. Ne- rietumiem rietumniecisks liekas tas, kas Rietumiem šķiet universāls.
Rietumu ekspansija izraisīja modernizāciju un vesternizāciju ne- rietumu sabiedrībās. Modernizācija nenozīmē vesternizāciju.
Izaicinājum Rietumie nāk no Āzijas un islama. Āzijas ekonomiskā attīstība atstās mantojumā bagātas, sarežģītas ekonomiskās struktūras, stiprus starptautiskus sakarus, plaukstošu buržuāziju un veiksmīgu vidējo šķiru. Islama atdzimšana atstās ievērojamas pēdas un musulmaņiem izveidosies daudz skaidrāks priekšstats par to, kas viņiem ir kopīgs un kas tos atšķir no ne- musulmaņiem. Musulmaņu iedzīvotāju skaita palielināšanās būs destabilizējošs spēks kā musulmaņu valstīs, tā arī viņu kaimiņos.
…
