1.Vispārīgi par sevišķo tiesāšanās kārtību.
Civilprocesa likumā noteikta divējāda lietu izskatīšanas kārtība -prasības tiesvedības kārtība un sevišķās tiesāšanas kārtība.
Likumdevējs uzlicis par pienākumu tiesai izšķirt jautājumu par noteiktām personas tiesībām arī tad, kad nekāda tiesību aizskāruma nav un tādēļ nav pamata strīdam, bet personai vajadzīgs apliecinājums, ka pastāv noteikti apstākļi, kas rada personai zināmas tiesības vai liedz viņai tās. Šīs lietas izskatāmas sevišķās tiesāšanas kārtībā.
Tātad raksturīgākā pazīme, ar ko sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmās lietas atšķiras no prasības tiesvedības kārtībā izskatāmajām ir tā, ka tajās nekad nav strīda par tiesībām.
Bez tam pastāv arī dažas formālas dabas atšķirības - šajās lietās nevar būt pretprasības, prasības atzīšanas, izlīguma un citu prasības tiesvedības kārtībā izskatāmajām lietām raksturīgu institūtu. Atšķirīgi ir noformējami pieteikumi un atšķirīgs ir procesa dalībnieku loks.
Tajā pat laikā, izskatot lietas sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesai jāievēro civilprocesa vispārīgie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā Civilprocesa likuma sestās sadaļas speciālajiem noteikumiem.
Sevišķas tiesāšanās kārtībā tiesa izskata šādas lietas:
1.par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;
2.par personu atzīšanu par rīcībnespējīgām un aizgādnības nodibināšanu;
3.par aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ; …