Servitūtu vispārīgs raksturojums

Seno romiešu izstrādātie tiesiskie principi civiltiesību jomā ir bijuši tik kvalitatīvi, ka tie kalpo par pamatu daudzu valstu privātām tiesībām. Arī Latvijas Civillikuma pamatā ir liela romiešu privāttiesību ietekme. Servitūts ir viens no šādas ietekmes uzskatāmiem piemēriem.
SERVITŪTS (latīniski – servitus, servitutis) – tiesība lietot svešu īpašumu.
Jāsaprot, ka servitūts Civillikuma Lietu tiesībās nav domāts kā “lieta” tās tradicionālajā izpratnē - kā objekts vai priekšmets, bet gan kā “lietu tiesība”. “Lietu tiesības” jāsaprot kā noteikumu kopums, kas obligāts tiesību subjektiem, nevis pašām lietām. Latvijas Republikas Civillikums 1130.-1259.pantos nosaka servitūtu veidus, to nodibināšanu un izbeigšanu, kā arī citus vispārīgos noteikumus.
Referāta temats ir “Servitūtu vispārīgs raksturojums”, un tas tika izvēlēts, lai apskatītu servitūtus kopumā un izprastu to dalījumu, nozīmi un piemērošanu.
Referāta rakstīšanas procesā autors iepazinās ar iespējamo pieejamo juridisko literatūru, darbā arī tika izmantoti interneta resursi.…