Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:423229
 
Vērtējums:
Publicēts: 20.02.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  SERVITŪTS UN TĀ RAŠANĀS VĒSTURE    4
2.  REĀLSERVITŪTI    6
2.1.  ATSEVIŠĶIE LAUKU SERVITŪTI    6
2.2.  ATSEVIŠĶIE ĒKU SERVITŪTI    8
3.  PERSONĀLSERVITŪTI    10
3.1.  LIETOJUMA TIESĪBA    10
3.1.1.  Parastā lietojuma tiesība    10
3.1.2.  Ārkārtējā lietojuma tiesība    11
3.2.  DZĪVOKĻA TIESĪBA    12
4.  SERVITŪTU NODIBINĀŠANA    13
4.1.  SERVITŪTU NODIBINĀŠANAS POSMI    14
5.  SERVITŪTU IZBEIGŠANĀS    15
5.1.  VISPĀRĒJIE IZBEIGŠANĀS PAMATI    15
5.2.  PERSONĀLSERVITŪTU SEVIŠĶIE IZBEIGŠANĀS VEIDI    16
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    18
  IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS    20
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Servitūts jau bija pazīstams no senās Romas laikiem tieši tad, kad radās īpašuma tiesības uz lietu. Servitūtu izcelšanās sākumi aizsākās laukos starp zemes īpašniekiem, kad radās vajadzība izmantot, piemēram, kaimiņa zemi, lai varētu lopus dzīt uz ganībām, vai padzirdīt lopus un tikt pie ūdenskrātuves utt. Kad radās šādas vajadzības, tad kaimiņi savstarpēji varēja vienoties, nokārtojot servitūta tiesības. Pēc tam ar laiku izveidojās daudz un dažāda veida lauku un pilsētas servitūtu.
Servitūts ir tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Tas apgrūtina tikai pašu lietu, bet ne tās īpašnieku, tādēļ par servitūtu nevar būt lietas īpašnieka personisks pienākums. Servitūtu mērķis ir nodrošināt labumu noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam, tāpēc tas nav atdalāms no noteiktās personas vai no valdošā zemes gabala un to nevar pārnest uz citu personu vai citu zemes gabalu bez īpašnieka atļaujas.
Latvijas Republikas Civillikums izšķir divus servitūtu pamatveidus:
1) personālservitūts- servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai. Personālservitūts vēl iedalās lietojuma tiesībās (kur ietilps parastā lietojuma tiesības un ārkārtējā lietojuma tiesība) un dzīvokļa tiesībās.
2) reālservitūts - servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks. Reālservitūti vēl iedalās atsevišķos lauku servitūtos (kur ietilps ceļa un ūdens lietošanas servitūts) un atsevišķos ēku servitūtos (kur ietilpst atbalsta tiesības, iebūves tiesības, pārkaru būves tiesības, notekas tiesības, izlejas tiesības, augstākas būves tiesības, gaismas tiesības un skata tiesības).
Servitūti saskaņā ar Republikas Civillikuma 1231. pantu tiek nodibināti ar likumu, ar tiesas spriedumu vai ar līgumu vai testamentu (mantojuma līgums). Un, lai servitūta nodibinājums iegūtu publiska akta spēku un tas būtu saistošs trešajām personām, tas tiek nostiprināts zemesgrāmatā visos trijos gadījumos. Tikai pēc tam servitūts stājas spēkā un var izmantot tajā minētās tiesības. Taču apgrūtināmā persona var no ieraksta arī atteikties, ja ir pamatojums.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1370751
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties