Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | SERVITŪTU PAMATPAZĪMES | 4 |
2. | SERVITŪTU NODIBINĀŠANA | 6 |
3.1.1. | LIETOJUMA TIESĪBA | 10 |
3.1.1.1. | PARASTĀ LIETOJUMA TIESĪBA | 10 |
3.1.1.2. | ĀRKĀRTĒJĀ LIETOJUMA TIESĪBA | 11 |
3.1.1.3. | DZĪVOKĻA TIESĪBA | 12 |
3.2. | REĀLSERVITŪTI | 13 |
3.2.1. | ATSEVIŠĶI LAUKU SERVITŪTI | 14 |
3.2.2. | ATEVIŠĶI ĒKU SERVITŪTI | 15 |
4. | SERVITŪTU IZBEIGŠANĀS | 18 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 20 | |
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 21 |
Servitūts, kas izbeidzies ar kalpojošā vai valdošā nekustamā īpašuma bojā eju, atkal atjaunojas, ja atjauno šo nekustamo īpašumu, kaut arī līdz tam jau būtu notecējis laiks, kurā servitūts izbeidzas ar noilgumu. (LR Civillikuma 1242.p.)
Izpirkt servitūtu, atlīdzinot tā izlietotajam, var tikai abām pusēm savstarpēji vienojoties, bet ne pēc vienas puses pieprasījuma. Pat servitūta nelietīga izlietošana nedod kalpojošās lietas īpašniekam tiesību prasīt tā izpirkšanu; servitūts neizbeidzas ne tādas nelietīgas izlietošanas dēļ, ne arī tādēļ, ka servitūta tiesības izlietotājs izvairās izpildīt savus pienākumus.(LR Civillikuma 1249.p.)
Servitūts izbeidzas ar noilgumu, ja tiesīgais to labprātīgi desmit gadu laikā nav lietojis personīgi vai caur citām personām. Tāds servitūts, ko var izlietot tikai pārgadiem vai pārmēnešiem, vai ari tikai zināmos gada laikos, izbeidzas neizlietošanas dēļ pēc divkārša termiņa notecējuma. Lai ar noilgumu izbeigtos ēku servitūts, ir vēl vajadzīgs, ka valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks būtu pielaidis kalpojošā kaut ko tādu, kas pavisam nav savienojams ar servitūta izlietošanu. (LR Civillikuma 1250.p.)
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Veidojot referātu par Servitūtu vispārējo raksturojumu studiju kursā Lietu tiesības, iepazinos ar vairākiem Civillikuma pantiem.
Referāta sākumā izvirzītais mērķis izzināt servitūtu veidus, to rašanos cēloņus un izbeigšanās iemeslus. Lai sasniegtu referāta mērķi, tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
noskaidrot, kas ir servitūts un kā tas radies;
izprast atšķirības starp personālservitūtiem un reālservitūtiem;
iedziļināties personālservitūtu un reālservitūtu sīkākā dalījumā.
kā arī noskaidrot kādi normatīvie akti nosaka servitūtu rašanos apstākļus un kādi paredz to izbeigšanos,
kurus sekmīgi izskaidroju.
Veidojot referātu iepazinos ar Lietu tiesību Ceturto nodaļu. Daudzus pantus no Civillikuma bija grūti izprast, jo tie sastādīti, izmantojot sarežģītu valodu.
…
Termins lietu tiesības tiek izmantots jurisprudencē, lai aprakstītu tādu tiesisko attiecību, kura dod personai tiesības rīkoties ar lietu. Lietu tiesības pieder pie civiltiesībām. Civiltiesības pārsvarā regulē personu savstarpējās mantiskās attiecības. Lietu tiesības Latvijas Republikā vispārēji regulē Civillikums. Lietu tiesības pieskaitāmas kustamai vai nekustamai mantai, raugoties pēc to lietu šķiras, uz kurām tās attiecas. (LR Civillikuma 846.p.) Lietu tiesības apskata un regulē tiesiskās attiecības divos galvenajos veidos: īpašuma tiesības uz savu lietu un īpašuma tiesības uz svešu lietu. Risinot zemes īpašuma un lietošanas jautājumus svarīga un būtiska lieta ir servitūti. Servitūts ir īpašuma lietošanas tiesības aprobežojums par labu citai personai (personālservitūts) vai nekustamajam īpašumam (reālservitūts). Civillikumā ir noteikts, ka servitūts nozīmē tiesības uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesības uz to lietošanu izmantošanas ziņā ir apgrūtinātas vai ierobežotas par labu kādai citai personai vai noteiktam zemes gabalam. (LR Civillikuma 1130.p.)
- Privāto un publisko tiesību raksturojums
- Servitūtu vispārējs raksturojums
- Servitūtu vispārīgs raksturojums
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Servitūtu vispārīgs raksturojums
Referāts augstskolai11
-
Komerclikuma vispārējs raksturojums
Referāts augstskolai3
-
Servitūtu vispārīgs raksturojums
Referāts augstskolai12
-
Servitūtu vispārējais raksturojums
Referāts augstskolai12
-
Servitūtu vispārējs raksturojums
Referāts augstskolai14