Personālservitūts ir servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai. Personālservitūtu mērķis ir nodrošināt personai labumu no lietas ienākumu vai citu augļu veidā. Personālservitūtu kalpojošā manta var būt gan ķermeniska, gan bezķermeniska, gan kustama un nekustama. Personālservitūti ir laika ziņā ierobežoti un tiem piemīt sekojošas pazīmes:
Subjekts – fiziska vai juridiska persona.
Objekts – jebkura manta un speciāli patērējama lieta.
Mērķis – labuma izlietošana.
Atkarībā no tā vai lietojumā nodotā lieta ir patērējama vai nē, izšķir parastu un ārkārtēju lietojumu. Tiesiskās attiecības, kas izriet no lietojuma, noteic vispirms katram atsevišķam gadījumam paredzētie noteikumi un lietojuma tiesību nodibinātājs var šīs tiesības diezgan plašā mērā ierobežot un mainīt. Gadījumos, kad atsevišķu noteikumu nav, tiek piemēroti Latvijas civillikuma paredzētie panti.
Personālservitūtu veidi
Lietojums ir kādam piešķirta tiesība saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un dabūjot no tās augļus.1 Lietojums dod tiesības neaprobežoti lietot lietu atbilstoši tās uzdevumam un iegūt no tā visus iespējamos augļus, un labumus, ja vien nav citādu noteikumu, kas ierobežo lietas izmantošanu. Lietojums var būt parasts un ārkārtējs, atkarībā no tam, vai lietojumā nodotā lieta ir patērējama vai ne.2…
