Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 4 | |
1. | Servitūti | 5 |
2. | Servitūtu vispārīgie noteikumi | 6 |
2.1. | Lietošanas tiesība | 6 |
2.2. | Īpašuma aprobežošana | 6 |
2.3. | Tiesība uz svešu lietu | 6 |
2.4. | Servitūtu iedalījums | 7 |
2.5. | Servitūtu izlietotājs | 7 |
2.6. | CL 1133.p. minētās blakustiesības | 7 |
2.7. | Servitūtu nedalāmība | 7 |
2.8. | Lietojuma dalāmība | 9 |
2.9. | Servitūta aprobežojums | 9 |
2.9.1. | Laika ziņa | 9 |
2.9.2. | Vietas ziņā | 9 |
2.9.3. | Izlietošanas veida ziņā | 9 |
2.10. | Servitūta valdījums un tā aizsardzība | 9 |
2.10.1. | Servitūta valdījums | 9 |
2.10.2. | Servitūta valdījuma aizsardzība | 9 |
3. | Reālservitūti | 10 |
3.1. | Vispārīgie noteikumi | 10 |
3.2. | Reālservitūtu iedalījums | 10 |
3.2.1. | Lauku servitūti | 11 |
3.2.2. | Ēku servitūti | 11 |
4. | Personālservitūti | 13 |
4.1. | Personālservitūtu veidi | 13 |
4.1.1. | Lietojums | 13 |
4.1.2. | Dzīvokļa tiesība | 15 |
5. | Servitūta nodibināšanās | 17 |
5.1. | Servitūta nodibināšanās ar likumu | 17 |
5.2. | Servitūta nodibināšanās ar tiesas spriedumu | 17 |
5.3. | Servitūta nodibināšanās ar līgumu vai testamentu | 17 |
5.3.1. | Īpašnieka tiesības | 17 |
5.3.2. | Kopīpašnieka piekrišana servitūta nodibināšanai | 17 |
6. | Servitūta izbeigšanās | 19 |
6.1. | Servitūta izbeigšanās ar termiņa notecējumu | 19 |
6.2. | Servitūta izpirkšana | 19 |
Secinājumi un priekšlikumi | 20 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 21 |
Servitūtu tiesību izcelšanās sākumi meklējami laukos starp zemes īpašniekiem, it sevišķi nelielu objektu starpā, kur bija grūti iztikt bez kaimiņu zemes gabala šādas vai tādas izmantošanas. Nebija pieejas ūdens ņemšanas vietai, trūka kājceliņa. Arī pilsētās, kur ēkas sablīvētas, radās nepieciešamība izmantot arī kaimiņa ēkas būvi. Iestiprināt sienā sijas, skavas, arī izbūvēt balkonu , kas pārkaras pār kaimiņa zemes gabalu.
Pasaulē ir ļoti daudz dažādu zinātnes jomu un nozaru. Tiesības ir viena no interesantākajam, aizraujošām un pati lietderīgākām zinātnes nozarēm. Tiesības palīdz mums plaši rīkoties ar mūsu iespējam un apmierināt mūsu vajadzības, palīdz mums izprast likumu jēgu un nodrošināt sabiedrisko kārtību. Lietu tiesības palīdz mums izprast mūsu īpašuma tiesības. Servitūti ir ļoti nozīmīga lietu tiesību sastāvdaļa, bez kuras nav iedomājamas ļoti daudzas situācijas saimnieciskajā dzīvē. Svarīgi ir izzināt šo lietu tiesību sastāvdaļu, jo mēs nekad nevaram zināt, ka mēs paši vai mūsu tuvinieki ar to kādreiz var sastapties. Un tad ir būtiski saprast notiekošo, lai katrā attiecīgā situācijā spētu atrast pareizo risinājumu, kas derētu abām pusēm un ļautu izvairīties no strīdiem.
Servitūtu nepieciešamība izriet no personas īpašumtiesībām, tas ir, servitūti ierobežo lietas īpašnieku savās īpašuma tiesībās, bet vienlaicīgi lietas īpašniekam neuzliek par pienākumu veikt kādas reālas darbības. Kā obligāts nosacījums servitūta pastāvēšanai ir labums tā izlietotājam (LCL 1135.p. ). Saskaņā ar Latvijas CL 1134.p. ir noteikts, ka servitūts arvien apgrūtina tikai pašu lietu, bet ne tās īpašnieku.…
Servitūtu mērķis ir labot trūkumus galvenokārt zemes gabalu īpašnieku attiecībās sakarā ar zemes gabalu sadalīšanu. Servitūts ierobežo tā devēja vai piešķīrēja tiesības, bet neuzliek viņam pienākumu kaut ko darīt servitūta labā. Servitūts ir lietu tiesība. Tas apgrūtina pašu lietu, nevis personu, tādēļ par servitūta priekšmetu nevar būt kalpojošās lietas īpašnieka personisks pienākums. Mainoties lietas īpašniekam, citas personas tiesība uz lietu paliek spēkā. Servitūta tiesiskajā attiecībā izšķir valdošo un kalpojošo lietu, kas lietošanas ziņā ir aprobežota. Valdošās lietas īpašnieka tiesība uz servitūtu dod viņam zināmas tiesības uz kalpojošo lietu un tādejādi aprobežo kalpojošās lietas īpašnieka tiesības. Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam jāatvēl servitūta izlietotājam arī visas tās blakus tiesības, bez kurām nav iespējams izlietot galveno tiesību. Servitūtam jādod labums tā izlietotājam. Principā servitūts ir nedalāma tiesība. Servitūta faktiska izlietošana var būt aprobežota laikā , arī vietas vai izlietošanas veida ziņā, tā var atteikties arī tikai uz kādu nekustamā īpašuma daļu. Servitūta saturs izpaužas kalpojošās lietas īpašnieka pienākumā neradīt servitūta izlietotājam šķēršļus, atļaut tam visu, kas atbilst servitūta izlietojumam. Servitūts, kas ir nodibināts par labu kaimiņa zemes gabalam vai pilsētas kaimiņa ēkai sauc par reālservitūtu. Turklāt šo tiesību bauda katrreizējais zemes gabala vai ēkas īpašnieks neatkarīgi no pārdošanas vai mantošanas gadījumiem. Ja servitūts ir nodibināts par labu kādai konkrētai personai, tad to sauc par personālservitūtu.