Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Saīsinājumi | 2 | |
Ievads | 3 | |
1. | Servitūti | 5 |
2. | Reālservitūti | 16 |
2.1. | Atsevišķie lauku servitūti | 19 |
2.1.1. | Ceļa servitūts | 20 |
2.1.2. | Ūdens lietošanas servitūts | 22 |
2.2. | Atsevišķie ēku servitūti | 25 |
2.2.1. | Atbalsta tiesība | 26 |
2.2.2. | Iebūves tiesība | 28 |
2.2.3. | Pārkaru būves tiesība | 28 |
2.2.4. | Notekas tiesība | 29 |
2.2.5. | Izlejas tiesība | 30 |
2.2.6. | Augstākas būves tiesība | 31 |
2.2.7. | Gaismas tiesība | 32 |
2.2.8. | Skata tiesība | 33 |
3. | Personālservitūti | 34 |
3.1. | Lietojuma tiesība | 35 |
3.1.1. | Parastā lietojuma tiesība | 36 |
3.1.2. | Ārkārtēja lietojuma tiesība | 44 |
3.2. | Dzīvokļa tiesība | 45 |
4. | Servitūtu nodibināšana | 48 |
5. | Servitūtu izbeigšanās | 52 |
5.1. | Personālservitūtu sevišķie izbeigšanās veidi | 61 |
Secinājumi un priekšlikumi | 63 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 67 | |
Kopsavilkums | 68 |
Risinot zemes īpašuma un lietošanas tiesību jautājumus, ne mazāk svarīga un būtiska lieta ir servitūti. CL precizē, ka servitūts ir apgrūtinājums pašai lietai, šai gadījumā nekustamam īpašumam, bet ne pašam īpašniekam.
Servitūts ierobežo īpašnieka noteiktās tiesības lietot savu lietu. Šis aprobežojums atkarībā no servitūta veida var izpausties divējādi: noteiktas ar lietas izmantošanu saistītās tiesības īpašniekam tiek atņemtas pavisam, piešķirot tās servitūta izlietotājam, vai arī īpašnieka tiesības tiek ierobežotas tā, kas noteiktas tiesības var izlietot gan īpašnieks, gan servitūta izlietotājs.
Servitūtu uzdevums ir dot labumu noteiktam nekustamajam īpašumam vai konkrētai personai. CL izšķir divas servitūtu grupas: reālservitūti un personālservitūti. Tām savukārt ir vairāki mazāki sadalījumi.
Atšķirība starp reālservitūtiem un personālservitūtiem ir tāda, ka personālie servitūti izbeidzas ar tās personas nāvi, kam par labu servitūts pastāv, turpretim reālservitūti pastāv tik ilgi, kamēr pastāv īpašums, kam par labu tas nodibināts.
Servitūts ir svešas lietas lietošanas tiesība, kas piešķirta servitūta izlietotājam.”1” Servitūta lietošana var izpausties dažādi, kā augļu ievākšana, braukšana vai iešana, būves atbalstīšana uz citai personai piederošas būves, notekūdeņu novadīšana vai izliešana. Servitūti ir nozīmīgi infrastruktūras objektu, piemēra, satiksmes ceļu, cauruļvadu, elektropārvades un telefona līniju ierīkošanā un izmantošanā uz svešas zemes. Kā arī svešas zemes izmantošana citiem nolūkiem. Visus darījumus, kas ir saistīti ar servitūtiem pēta CL Lietu tiesības, kas dod visplašāko ieskatu servitūtos. Šobrīd visaktuālākie ir ceļa servitūti, un ar tiem saistītas daudzas neatrisinātas problēmas. Vislielākās jukas ir radušās tur, kur pagastu vai pilsētu pašvaldības, piešķirot zemi lietošanā, aizmirsušas noteikt ceļa servitūtus. Daudzviet nerimst tiesu prāvas un turpinās kaimiņu strīdi par to, pa kuru
taciņu vai ceļu kurš un uz kuru pusi drīkst iet pa kaimiņa zemi. Parasti šāda
rakstura strīdi notiek gadījumos, kad zemes īpašnieks vai mantinieks atceras, ka
1 Sinaiskis V. Latvijas CT apskats. Lietu tiesības.- Rīga, 1940.- 3.lpp.
bijušajā īpašumā ceļš un kaimiņa sētu nav bijis, bet šodien kaimiņš lepni dodas gar pašiem mājas logiem un vēl nomet kādus atkritumus pie durvīm. Paliek neatrisināts jautājums – ko darīt ? Šādus jautājumus vajadzētu risināt uz vietas, kopā ar vietējās varas pārstāvjiem atrodot kompromisa variantu abām pusēm miermīlīgā atmosfērā.
Topošajiem un esošajiem īpašniekiem jāpievērš lielāka uzmanība jau kārtojot īpašuma tiesības lai vēlāk nerastos problēmas, kas saistītas ar apgrūtinājumiem uz esošo īpašumu.…
Servitūts ir lietu tiesību svešu lietu personīgas vai nepersonīgas “ lietošanas “ institūts ar noteiktību attiecībā uz personām, objektu un lietošanas veidu. Servitūtu raksturo vienīgi lietošana un nevis valdīšana, kaut arī dažos gadījumos servitūta priekšmetu nevarētu izlietot citādi, kā tikai valdot. CL izšķir divus servitūtu pamatveidus, kuri pēc tam iedalās sīkākos veidos: • personālservitūts – servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai; • reālservitūts – servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks. Gan personālservitūta, gan reālservitūta izlietotājs jeb subjekts vienmēr ir fiziska vai juridiska persona. Lai gan labumu no reālservitūta gūst nekustamais īpašums, tas nevar būt tiesību subjekts, tāpēc servitūta izlietotājs ir nekustamā īpašuma īpašnieks.”2” Ja rodas šaubas par servitūta apmēru, tas arvien pieņemams vismazākā apmērā. Kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam jāatvēl servitūta izlietotājam arī visas tās blakus tiesības, bez kurām nav iespējams izlietot galveno tiesību, kaut arī no šīm blakus tiesībām izrietētu atkal atsevišķs servitūta veids. Šīs blakus tiesības izceļas kopā ar galveno un kopā ar to arī izbeidzas. Servitūts arvien apgrūtina tikai pašu lietu, bet ne tās īpašnieku, kādēļ arī par servitūtu nevar būt lietas īpašnieka personisks pienākums. Servitūtam jādod labums tā izlietotājam. Servitūti ir, izņemot lietojuma tiesību, nedalāmas tiesības. Servitūta faktiska izlietošana var būt aprobežota kā laika, tā arī vietas vai izlietošanas veida ziņā, tā tad var attiekties arī tikai uz kādu nekustamā īpašuma daļu.
- Raganas viduslaikos
- Raganu prāvas
- Servitūti to veidi
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Speclīdzekļu veidi un to pielietojums
Referāts vidusskolai8
Novērtēts! -
Civiltiesisko attiecību veidi - mantiskās, nemantiskās, relatīvās, absolūtās
Referāts vidusskolai3
-
Inflācija - tās veidi, cēloņi, sekas
Referāts vidusskolai5
-
Pilsonības iegūšanas vispārējie veidi
Referāts vidusskolai12
-
Tiesību normu veidi un to iedalījums
Referāts vidusskolai12
Novērtēts!