Elements skābeklis veido divas atšķirīgas vienkāršas vielas – skābekli O2 un ozonu O3
Dabā. Skābeklis dabā ir izplatītākais elements. Savienojumos ar citiem elementiem tas ietilpst ūdens, daudzu Zemes iežu un minerālu, kā arī organisko savienojumu sastāvā, no kuriem veidota visa dzīvā daba. Brīvā veidā tas ir kā diskābeklis O2, skābeklis atrodas arī atmosfērā, nedaudz arī ūdenī un augsnē. Zemes garozā elementa skābekļa masas daļa ir 50%, litosfērā – 47%, hidrosfērā 86%, troposfērā – 23%. Dzīvajos organismos skābekļa masas daļa ir aptuveni 70%.
Iegūšana. Laboratorijā skābekli iegūst, karsējot kālija permanganātu vai katalizatora MnO2 klātbūtnē sadalot ūdeņraža peroksīdu:
2KMnO4→K2MnO4+MnO2+O2↑
Rūpniecībā skābekli iegūst, frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu.
Ķīmiskās īpašības. Parastajos apstākļos skābeklis ir bezkrāsaina gāze bez smakas. Tas slikti šķīst ūdenī. Skābeklis –183 grādos pēc Celsija pāriet šķidrā stāvoklī. Tad tam ir zila krāsa. Skābekļa blīvums ir 1,43 g/l.
Skābeklis ir ķīmiski aktīva viela. Tas ir spēcīgs oksidētājs, tāpēc veido savienojumus ar visiem ķīmiskajiem elementiem izņemot He, Ne, Ar:
Skābeklis reaģē ar gandrīz visām vienkāršām vielām izņemot cēlgāzes, halogēnus, Au, Pt. Tas reaģē arī ar saliktām vielām, it īpaši paaugstinātā temperatūrā vai katalizatoru klātbūtnē. Šajās reakcijās izdalās enerģija un visbiežāk veidojas to elementu oksīdi, no kuriem dotās vielas sastāv.…
