Sērs ir bieži sastopams un ikdienā plašāk lietotais nemetāls.
Parastos apstākļos sērs ir neaktīvs, taču paaugstinātā temperatūrā tas deg, veidojot oksīdus;
Sērs reaģē ar citiem nemetāliem(S2Cl2,SCl2,S2Br2,SF6);
Sērs reaģē arī ar metāliem(Li2S,ZnS,PbS,CuS,Ag2S);
Sērs dažādās temperatūrās maina savas fizikālās īpašības;
Sēra savienojumi sastopami arī naftā, akmeņoglēs;
Sērūdeņradis jeb ūdeņraža sulfīds H2S-bezkrāsaina, indīga gāze ar nepatīkamu pūstoša olbaltuma smaku. Sērūdeņradis nelielos daudzumos sastopams gaisā, jo tas nepārtraukti veidojas organisko vielu pūšanas procesos. Tas izdalās vulkānu izvirdumos, naftas un akmeņogļu pārstrādes procesos, to satur dabasgāze un daudzu minerālavotu-sēravotu- ūdeņi. Šādas sērūdeņraža ūdens atradnes ir arī Latvijā-Ķemeru apkārtnē, Kaņiera ezera apkārtnē, Kandavas un Mālpils tuvumā. Latvijas sēravotos šis ūdens nokļūst galvenokārt no ģipšakmens slāņiem. Laboratorijā sērūdeņradi iegūst, iedarbojoties ar atšķaidītu sērskābi uz metālu sulfīdiem. Parasti šim nolūkam izmanto dzelzs(II) sulfīda jeb sērdzelzs FeS granulas: FeS+H2SO4FeSO4+H2S.
Sērūdeņradi var arī sintezēt, ievadot ūdeņradi sēra tvaikos, taču šī reakcija ir atgriezeniska: H2+SH2S+Q.…