Sēra un slāpekļa savienojumu nozīmīgākais avots atmosfērā mūsdienās ir saimnieciskā darbība. 1976. gadā cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā atmosfērā nokļuva ap 65% no kopējā atmosfērā nokļuvušā sēra savienojumu daudzuma, pie kam 90% no tā veidoja sēra dioksīds.
Sērs uzskatāms par uz Zemes izplatītu elementu: tā vidējā koncentrācija Zemē ir 1.8-2.9 %, Zemes garozā- 260 mg/kg, bet atmosfērā tikai 0.6 g/m3. Tātad lielākā daļa sēra savienojumu atrodas litosfērā un hidrosfērā. Sēra savienojumu nokļūšana vidē ir ievērojami pieaugusi kopš intensīvas cilvēka saimnieciskās darbības uzsākšanas un vispirms tā saistāma ar rūpnieciskās revolūcijas uzsākšanos. Galvenie procesi, kuru rezultātā sēra savienojumi tiek izdalīti no litosfēras, ir rūdu ieguve (daudzi metāli atrodas sulfīdu un sulfātu rūdu veidā), kurināmā (ogles, nafta, kūdra) sadedzināšana un minerālmēslu ražošana.
Dabiskie sēra savienojumu avoti ir iztvaikošana no ūdenskrātuvēm (veidojas kālija, nātrija sulfātus saturoši aerosoli), vulkāniskā darbība, mežu ugunsgrēki. Dabisko sēra emisijas bioloģisko avotu darbības rezultātā atmosfērā visvairāk nokļūst sērūdeņradis un sulfāti. Sērūdeņraža dzīves laiks atmosfērā ir tikai dažas stundas. Turpretī SO2 un sulfāti saglabājas visai ilgi un ar gaisa masām var tikt pārnesti lielos attālumos.…
