Šajā zinātniskajā darbā būs sīki aprakstīts par katru no Septiņiem pasaules brīnumiem, kuri ir: Lielā piramīda Gizā, Babilonijas gaisa dārzi, Artemīdas templis Efesā, Zeva statuja Olimpijā, Halikarnāsas Mauzoleja, Rodas koloss, Aleksandrijas bāka. Par katru no brīnumiem tiks aprakstīts, kad šie brīnumi ir radušies, kas tos ir radījis, kā tie ir radušies, cik tie ir lieli un kad un kā tie ir izpostīti. Par katru no brīnumiem tiks aprakstīta un izanalizēta tā vēsture un tās pastāvēšanas laika periods. Katram no šiem brīnumiem ir sava nozīme gan cilvēces pastāvēšanas laikā, gan pasaulē, katram no šiem brīnumiem piemīt spēja iedvesmot cilvēkus un padarīt tos labākus, katram no šiem brīnumiem ir savs kalpošanas laiks, tāpēc par katru no šiem jautājumiem ir uzrakstīts šajā zinātniskajā darbā.
Šo zinātnisko darba tēmu izvēlējos tāpēc, jo mans mērķis bija apkopot Septiņu pasaules brīnumu materiālus un palielināt savu zināšanu krājumu.
Viss, kas šajā zinātniskajā darbā būs rakstīts, ir ņemts no zinātnieku faktu un arheologu izrakumu apkopojošiem materiāliem.
Darba sākumā materiāli, pirmkārt, tiks ņemti no internēta, otrkārt, no zinātniskajām enciklopēdijām.
Gandrīz katrs no mums ir dzirdējis pieminam Septiņus pasaules brīnumus, tomēr tikai nedaudzi spētu tos nosaukt. Skaitlim “septiņi” vienmēr ir tikusi piešķirta īpaša nozīme, bet kāpēc no visām iespējamām celtnēm tika izvēlētas tieši šīs? Septiņi senās pasaules brīnumi bija dažāda veida un atšķirīgos laikos radīti pieminekļi, kurus vienoja “brīnumaina” īpašība – spēja izraisīt godbijību un apbrīnu cilvēkos, kas tos aplūkoja. Šo pieminekļu īpašo vietu citu celtņu vidū noteica milzīgie izmēri (lielākā akmens celtne), krāšņums (bagātīgākās skulptūras) vai sarežģīta uzbūve (augstākā bronzas statuja), vai arī vairākas no šīm iezīmēm.
Rietumu pasaulē doma izveidot cilvēku radītu brīnumu sarakstu radās grieķiem jau 5. Gadsimtā p.m.ē. Hērodots vēsta par “trim izcilākajām būvēm, kas skatāmas grieķiem zemē”, un ko cēlušu samieši: tuneļa akveduktu, ostas molu un lielo Hēras templi Samas salā. Septiņi pasaules brīnumi ir šīs idejas paplašinājums.
Pirmais Septiņu pasaules brīnumu saraksta variants tika izveidots helēnisma laikmetā, kura sākumu iezīmē Maķedonijas valdnieka Aleksandra karagājieni. Senās civilizācijas – Ēģipte, Babilonija Persija – tika iekļautas jaunajā, daudzveidīgajā pasaulē, kurā noteicošā loma bija grieķu kultūrai un kurā grieķu valoda bija lingua franca. Skaitlis “septiņi”, iespējams, tika pārņemts no Tuvajiem austrumiem, tāpat kā nedaudz vēlāk laika skaitīšanā nedēļa ar 7 dienām.…
