Septiņi pasaules brīnumi

Gīzas piramīdas
Laiks ap 2551 - 2472 p.m.ē.

Visiem ir zināms, cik daudz interesantu un dažkārt pat pārsteidzosu zinātnisku atklājumu izdarījusi arheologi senajā Ēģiptes zemē. Tās kapenes un temļos atrasts milzum daudz brīnišķīgu mākslas darbu. Bet pats lielākais brīnums, kas pārsteidza visus jau senatnē, bija apbrīnojamie mākslīgie kalni – senās Ēģiptes valdnieku kapenes. Šiem kalniem ir ģeometriska forma, un tie stiepjas desmitiem kilometru – no Kairas pilsētas līdz Fajūmas oāzei. Tās ir piramīdas.
Gīzas piramīdas ir vienīgais no Septiņiem senās pasaules brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Kaut arī piramīdas ir zaudējušas lielāko daļu no baltā kaļķakmens apšuvuma un tempļi ap tām ir pārvērtušies par drupās, tomēr šo celtņu milzīgie izmēri vēl arvien pārsteidz apmeklētājus.
Patiesībā Ēģiptē atrodas vairāk nekā 80 piramīdas, kas celtas aptuveni 1000 gadu ilgā laika periodā, bet Gīzas piramīdas ir lielākās un vislabāk saglabājušas, jo tām ir blīva konstrukcija.
Gīzas piramīdas uzcēla trīs 4. dinastijas valdnieki - Hafu, Hafars un Menkaurs.
Piramīdas cauri gadu tūkstošiem saglabājušas piemiņu par senās Ēģiptes lieliskajiem celtniekiem, uz kuru asinīm un kauliem celti šie majestātiskie akmens milzeņi, kurus apbrīno un par kuriem jūsmo visi, kas tos redzējuši. …