Pirms 2000 gadiem Senās Grieķijas un Romas tūristi apmeklēja pasaules ievērojamākās vietas gluži tāpat, kā mēs to darām šodien. Senie “tūrisma aģenti” sastādija to apbrīnojamo lietu sarakstu, kas ceļotājiem noteikti bija jāredz. Šie “brīnumi” bija izcili mākslinieciskie vai tehniskie sanniegumi. Septiņus visbiežāk apskatei ieteiktos cilvēku pūliņu augļus nosauca par Septiņiem pasaules brīnumiem. Tie visi ar kaut ko bija pārāki par citiem. To vidū bija visskaistākās jebkad redzētās skulptūras, vislielākās cilvēku būvētās celtnes. No šiem Septiņiem pasaules brīnumiem mūsdienās var apskatīt tikai vienu – Senās Ēģiptes piramīdas. Visi pārējie – gaisa dārzi Babilonā, Rodas koloss, Artemīdas templis Efesā, Zeva statuja Olimpijā, Halikarnāsas mauzojejs un Faras bāka – guļ drupās vai vispār nav atrodami.
Ēģipte ir “piemētāta” ar seniem vēstures pieminekļiem. Katru gadu Ēģiptē ierodas miljoniem tūristu, lai apskatītu piramīdas un citus senatnes pieminekļus vai dotos ceļojumā ar kuģi pa Nīlu. Piramīdas, kas celtas pirms vairāk nekā 4000 gadiem kā faraonu kapenes, ir viens no Septiņiem pasaules brīnumiem.
Gīzas piramīdas ir vienīgais no Septiņiem senās pasaules brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Kaut arī piramīdas ir zaudējušas lielāko daļu no baltā kaļķakmens apšuvuma un tempļi ap tām ir pārvērtušies drupās, tomēr šo celtņu milzīgie izmēri vēl arvien pārsteidz apmeklētājus. Piramīdu celtniecība tiek uzskatīta par vienu no pārsteidzošākajiem sasniegumiem cilvēces vēsturē, taču vēl mūdienās par seno ēģiptiešu celtniecības metodēm ir dzirdami visai pretrunīgi spriedumi.
Patiesībā Ēģiptē atrodas vairāk nekā 80 piramīdas, kas celtas apmēram 1000 gadu ilgā laika periodā, bet Gīzas piramīdas ir vieslielākās un vislabāk saglabājušās, jo tām ir blīva konstrukcija. Gīzas piramīdas uzcēla trīs 4. dinastijas valdnieki – Hufu (kurš pazīstams kā Heopss), Hafrs (Hefrens) un Menkaurs ( Mikerins). Vislielākā no tām ir Heopsa piramīda, ko sauc arī par Lielo piramīdu un kas vairāk nekā 4000 gadus bija augstākā celtne pasaulē.…
