Maza cilvēka izpazīšanās process atšķiras no pieaugušo zināšanu procesa. Pieaugušie iepazīst pasauli ar prātu, mazie bērni – ar emocijām.
Pirmsskolas psiholoģijā un pedagoģijā sensorās audzināšanas problēma bērniem kas ir pirmsskolas vecumā, tā ir svarīga problēma. Sensorā izglītība, kuras mērķis ir veidot pilnvērtīgu apkārtējās realitātes uztveri, ir pasaules zināšanu pamats. Garīgās, fiziskās, estētiskās izglītības panākumi lielā mērā ir atkarīgi no bērnu sensorās attīstības līmeņa, tas ir, cik lieliski bērns dzird, redz, uztver apkārtni. Sensorās kultūras iepazīšana ir pēctecīga un plānota cilvēces sensorā audzināšana, pilnveide un mērķtiecīga attīstība sensorā procesā. Nozīmība šim procesam pamatojas ar to, ka priekšnoteikumos ir sensorā audzināšana pirmsskolas vecuma bērnu attīstībai, jo tai bērna personības veidošanās procesā ir fundamentāla nozīme. Iepazīstot apkārtējo pasauli, bērns izmanto maņas: tausti, redzi un dzirdi. Ar dzirdes izmantošanas palīdzību, bērns uztver skaņas ko rada priekšmets. Redzi izmantojot bērns priekšmetu aplūkojot redz gan priekšmeta formu, lielumu, krāsu, gan tā izvietojumu laukumā. Atkal ar taustes palīdzību viņš var noteikt vai priekšmets ir ciets vai mīksts, grubuļaina vai gan līdzena ir tā virsma. Sakrātajā sensorā pieredzē veidojas procesi tādi kā iztēle, domāšana, kā arī atmiņa. Attīstās arī pirmsskolnieka dažādi praktiskās darbošanās veidi, kā zīmēšana, veidošana un konstruēšana.