NOBEIGUMS
Iepazīstoties ar sengrieķu kultūru, rodas jautājums, vai tik tiešām tā tas viss arī ir bijis? Ar savu loģisko saprātu domājot, viennozīmīgi gribu teikt, ka nē. Nešķiet loģiski, ka visas leģendas un nostāsti ir patiesi. Taču visi mīti par dieviem ir tik ļoti iesaistījušies grieķu dzīvesveidā, ka tos nodalīt nav iespējams. Tā pat arī ar pārējām sfērām, piemēram, ar kariem. Grieķu dzīvēs kari bija normāla sastāvdaļa, tie bija pieraduši pie nemitīga karastāvokļa. Ir iespējams ticēt tam, ar ko reāli esam saskārušies, teiksim, pēdējo gadu laikā, taču nav iespējams galvot par to, ka visi varoņi ir bijuši neievainojami, spēcīgi, ka ļaundari ir bijuši tik ļauni un melni, ka vairs ļaunāki nav iespējami; ka dievi atriebās par cilvēku ļaunu rīcību, pārvērzdamies par dažādām būtnēm. Tas viss šķiet pārāk liels sacerējums, lai ticētu. Taču kas to izdomāja un kāpēc?
Sengrieķiem nebija tik daudz iespēju izskaidrot notikumus, kā mūsdienās. Tas ir pašsaprotami. Taču ikdienas dzīves notikumus, kurus nevarēja nekādi citādi izskaidrot, tiem piedēvēja maģiskus spēkus, lai spētu to visu saprast.
Sengrieķu dzīvesveidā ir saskatāmas arī daudzas līdzības ar mūsdienu dzīvesveidu. Neapšaubāmi, ir arī ļoti daudzas atšķirības, kas to padara par unikālu un ieinteresējošu. Tajā ir saskatāmi senatnīgie uzskati, kaut vai par vergiem un vergturiem, jo tie šķiet ļoti bargi apstākļi cilvēkiem. Īpaši jāuzsver būtu tas, ka grieķi ir ne tikai pārmantojuši un attīstījuši, pielāgodami savām vajadzībām un paceldami jaunā pakāpē iepriekšējās kultūras un to atstāto mantojumu, bet arī radījuši jaunus kultūras virzienus, kuri iepriekš nebija pazīstami nevienā kultūrā. Ir izcili jauninājumi grieķu kultūrā, kuri vēl joprojām ir „dzīvi” un pastāv mūsdienās, lai arī cik neticami tas varētu šķist. Jauns civilizācijas tips - polisa - ir pamatā līdzīga arī tai pilsētu uzbūvei, kurā dzīvojam mēs.…
