Kā Zinātniski Pētnieciskā Darba tēmu es izvēlējos tēmu par senajam civilizācijām. Šī nav ļoti aktuāla tēma mūsdienu iedzīvotāju vidū. Par to vairāk interesējās un to pēta zinātnieki un vēsturnieki. Bet tomēr es domāju, ka ikviens no mums, kaut reizi dzīvē ir padomājis, no kurienes tad mēs esam cēlušies, kādi ir bijuši mūsu senči, ko viņi mācēja, kā dzīvoja un cik daudz mēs par viņiem īstenībā zinām. Arī es esmu viens no šiem cilvēkiem, kuru ik pa kādam brīdim māc domas, kā tad nu īsti bija senos laikos, un vai vēstures grāmatās rakstītais ir patiesība vai nav? Kas no lasītā ir patiesība, un ko vēl es neesmu dzirdējis, un uzzinājis jaunu un šokējošu par visu mūsu senčiem, tieši tāpēc arī es paņēmu šādu tēmu, lai beidzot tiktu skaidrībā, kā tad nu īsti bija dzīvot senā pagātnē, un ko tad īsti ir mācējuši mūsu priekšteči.
Kā darba mērķi es sev izvirzīju uzzināt pēc iespējas vairāk par seno civilizāciju sasniegumiem, zinātnē, arhitektūrā, astronomijā un medicīnā, censties pierādīt sev un citiem, ka senās civilizācijas bija ļoti attīstītas un neaptverami gudras, un pierādīt, ka mūsdienu cilvēks nemaz neaptver, ka senās civilizācijas bija tikpat gudras kā mūsdienu cilvēki, ja ne pat gudrākas.
Mani darba uzdevumi bija: izlasīt daudzu autoru grāmatas par senajām civilizācijām, censties izprast autoru domas, viņu pamatojumus un hipotēzes, izanalizēt dažādu autoru domu atšķirību, kādā konkrētā jautājumā, un censties atrast no visa lasītā to īsto pierādījumu, kurš būtu gana labs, lai tam piekristu un uzskatītu, ka tā ir taisnība. Protams, svarīgs uzdevums bija visu iegūto informāciju apkopot un apvienot vienā darbā par seno civilizāciju attīstības līmeni.
Šajā darbā es izvirzu hipotēzi, ka senās civilizācijas bija daudz, daudz gudrākas, un zinātnē attīstītākas nekā mūsdienu cilvēks to spēj iedomāties, un daudzās zinātnes jomās, pat mūsdienās, mēs varētu mācīties no mūsu priekštečiem.
Pagātne mums mantojumā ir atstājusi daudz mīklas. Tās ierosina jautājumus par astronomiju, medicīnu, inženierzinātni un vēsturi. Savijoties mītiem un leģendām, ar mūsdienu arheoloģiskajiem un vēsturiskajiem atklājumiem veidojas vēsture. Taču visiem ir skaidrs, ka atklāta tiks ļoti niecīga daļa no visa tā, ko mūsu priekšteči ir atstājuši mums, galvenokārt tikai tādēļ, ka neviens nespēs sadabūt neapstrīdamus pierādījumus par kādu atklājumu.
Kā liecina arheoloģiskie izrakumi, tad senās civilizācijas nebija mežonīgas un primitīvas, bet gan gudras, apņēmīgas un apveltītas ar lielām zināšanām un prasmi, ko pagaidām mūsdienu cilvēks vēl nespēj aptvert.…
