Ornamentu rašanās, veidošanās, tā satura atklāšana ir viena no vissarežģītākajām un mazāk pētītajām jomām latviešu tautas mākslā. Pašlaik gan jūtami pieaugsi interese par tautas mākslu vispār un par ornamentu tajā skaitā, parādās publikācijas par atsevišķām rakstu zīmēm, to salikumiem, ir mēģinājumi atklāt ornamentu simbolisko nozīmi u.t.t. Katram no autoriem kurš iedziļinās ornamentikā, veido savu versiju par raksta izcelšanos, simbolisko jēgu un tamlīdzīgi, ir sava zinātniskā pieredze, intuīcija, arī pasaules uztveres modelis. Tā izskaidrojams fakts, ka radušās vairākas teorijas, kas atšķiras nevis pēc izmantoto faktu dažādības, bet gan pēc to interpretācijas.
Ornamentu parasti iedala četrās pamatgrupās: ģeometriskā, florālā(augu raksts), zoomorfā(dzīvnieku zīmes), antropomorfā(Stilizētas cilvēku figūras).
Cenšoties izzināt ornamentu saturu, jāņem vērā, ka senatnē daudzām grafiskajām zīmēm bija simbolika jēga, dažiem rakstiem piedēvēja pat maģisku spēku. Latvietis uz rakstu zīmi nereti paļāvās tāpat kā uz burvestības vārdiem. Tautas dziesmās daudzreiz minētas jaunas meitas, kuras ar ieaustu vai ieadītu rakstu zīmes palīdzību cenšas pieburt uzdomāto puisi.
Piemērs.
Ganīdama cimdus adu vai Tautas meita cimdus ada
Apaļiem rakstiņiem: Zilajiem rakstiņiem,
Apaļš auga tautu dēls, Lai tautietis to mīlē
Apaļš tautu nēsātājs. Kā bitīte zilus mīl.
Ir saglabājušās zīmes un raksti, kuri uzskatīti par burvju un raganu mākslas atribūtiem. Dažādas zīmes lietotas, lai pasargātu mājas un dzīvo radību no raganu negantībām, no pērkona.…
