Ievads
Šis ir zinātniski pētnieciskais darbs par senlatviešu mitoloģiju. Diemžēl Latvijā šī tēma ir maz sastopama, kā arī nav līdz galam izpētīta. Daudzi senlatviešu dievi laika gaitā ir pašizomāti, kā arī aizgūti no citām tautām. Tāpat šī, tā saucamā,- pagānu ticība ir gadu gaitā sajaukusies ar kristietību. Pētot latviešu mitoloģiju, zinātnieki pamatā balstās uz latvju dainām un to sniegtajām ziņām, pēdējā laikā daudz atklājumu ir radies salīdzinot mūsu mitoloģiju ar citu indoeiropiešu tautu (it sevišķi mūsu tuvāko kaimiņu) mitoloģijām, jo latvieši tomēr nebija tauta, kas dzīvoja norobežoti no citām tautām, tāpēc daudz kas ir aizgūts no mūsu kaimiņiem (lietuviešiem, slāviem, skandināviem), tāpat kā viņi daudz ko aizguva no mums, tieši tāpat kā tas notiek mūsdienās.
Mainās laiki un līdz ar tiem arī dievi, bet cilvēks nedrīkst aizmirst savas tautas pagātni. Mūsu pagātne ir mūsu tautasdziesmas, mīti un teikas, mūsu senču dzīve ir apbrīnojama un viņi paši bija unikāla tauta, kas savu zemi mīlēja un godāja. Mūsdienās cilvēki ir aizmirsuši dabas spēka varenību, cilvēki tikai ņem, bet nepadomā, ka ir jādod arī pretī, senlatvieši dzīvoja saskaņā ar dabu, visus darbus un svētkus saskaņojot ar saules un mēness gaitu pie debesīm. Kaut gan mēs nekad nespēsim izprast senlatviešu domu gājienu, nekad nespēsim apkopot visus dievus un dievības, un to, ko kurā brīdī pielūdza, jo mēs vienkārši nespējam domāt kā viņi, mēs nespējam atrisināt visas viņu mīklas un atstātos simbolus, bet es uzskatu, ka vismaz elementārākās lietas par saviem senčiem ir jāzin. Tādēļ es vēlos vismaz pacensties izzināt senlatviešu dzīvi.
Darba mērķis - izpētīt latviešu dievu panteonu un to zīmes. Balstoties uz sev pieejamajiem materiāliem noskaidrot cik daudz, kā un kur mūsdienās izmanto latviešu mitoloģisko būtņu zīmes.
Darba priekšmets - latviešu panteona dievi
Darba hipotēze - senlatviešu mitoloģija – gadsimtiem krāta tautas gudrība, cilvēcības mācība.
Zinātniskajā darbā lielākoties balstījos uz grāmatas „Atraktā debess” faktiem, kā arī centos izpētīt latviešu tautas dziesmas un teikas. Varu spriest, ka internetā pieejamais materiālu klāsts ir pietiekoši plašs, bet fakti atšķiras, teksti vai nu atkārtojas, vai arī nesakrīt dotie fakti, tāpēc centos vairāk balstīties uz bibliotēkās pieejamajiem materiāliem.
Anotācija
Zinātniski pētnieciskā darba autore Baiba Baltiņa. Darba nosaukums ir „Senlatviešu mitoloģija”. Darba mērķis ir izpētīt senlatviešu mitoloģiju, dievības un dievus ko pielūdza senlatvieši, izpētīt dievu nozīmi cilvēku dzīvēs, to kāds, kuram dievam bija uzdevums un kādu vietu viņš ieņēma senlatviešu panteonā.
Galvenā darba ideja bija noskaidrot kā un cik daudz mūsdienās izmanto senču kultūru, cik no tās zina apkārtējie cilvēki. Darba gaitā noskaidrojās, ka par senlatviešu mitoloģiju cilvēki zin visai maz, jo īpaši jaunieši. Tāpat noskaidroju, ka mūsdienās senču gudrības izmanto vai nu etnogrāfiski pulciņi, vai tautu deju dejotāji un skolotāji, vai arī ikdienā mēs paši, pavisam neapzinoties izmantojam seno latviešu parašas.
Darba gaitā izmantoju dažādus interneta materiālus un grāmatas, centos izprast latviešu tautas dziesmas, tajās apslēpto jēgu un patieso nozīmi.
…
