Pirms senajiem grieķiem ar zinātni nodarbojās arī citas tautas, kā, piemēram, ēģiptieši un babilonieši, tomēr tieši grieķu rokās zinātne kļuva par patiesu zinātni. Senās austrumu civilizācijas zinātni izmantoja praktiskiem mērķiem, bet sengrieķi to pārvērta par izzināšanas procesu, kas netika pakļauts vajadzībām. Tas, iespējams, tādēļ, ka sākotnēji zinātne pastāvējusi kā hobijs, par kuru pat ir bijusi kauna lieta saņemt samaksu. Sengrieķu zinātne ir balstījusies uz novērojumiem un pašu zinātnieku idejām par visa apkārtējā uzbūvi. Sākotnēji tā saistījās ar dabas izprašanu vispārīgi, vēlāk zinātne sadalījās atsevišķās jomās un ar to sāka nodarboties atsevišķi speciālisti.
Lai arī mūsdienās ar zinātni cilvēki nodarbojas tikai lai sasniegtu konkrētu mērķi un pamatos atšķiras no sengrieķu zinātnes, tomēr nevar noliegt, ka seno grieķu zinātnieku atklājumi ir bijuši ļoti nozīmīgi. To nozīmīgā loma ir gan zinātnes racionalizēšana, gan vispār kā „domāšanas” un dažādu lietu, procesu, parādību izskaidrošanas galvenajiem aizsācējiem.
Darba mērķis ir iepazīties ar Senās Grieķijas sasniegumiem zinātnē, sīkāk aplūkojot tādas zinātnes jomas kā astronomija, matemātika un medicīna, izpētot to vēsturi un attīstību.
Darba uzdevumi:
Iepazīties ar zinātnes vēsturi un attīstību Senajā Grieķijā.
Noskaidrot svarīgākos sengrieķu sasniegumus astronomijas zinātnē.
Noskaidrot matemātikas nozīmi sengrieķu sabiedrībā, tās nozīmīgākos zinātniekus un viņu atklājumus.
Iepazīties ar pazīstamākajiem sengrieķu medicīnas zinātniekiem, to sasniegumiem un medicīnas attīstības vēsturi.…