„Viņš ir viens vīrs ar šķēpu starp desmit tūkstošiem citu. Un viņš nedara vairāk, kā jebkurš cits vīrs. Un tomēr viņam pieder slava.1”
Eiripīds
Viens vīrs, kas labi bruņots, dodas kaujā un uzvar ir Homēra varonis, kuram bija lemts nomirt līdz ar pašu Homēru, jo šādas varoņu armijas nesa slavu, bet ne vienmēr uzvaru. Viss mainījās, kad grieķi nomainīja veco varoņu laiku pret jauno – komplicētās un saliedētās armijas laiku. Tagad par varoni kļuva armija un par varoni varēja kļūt ikviens, jo slava piederēja katram kareivim, kas godprātīgi pildīja savu pienākumu tādējādi kaldinot uzvaru visai armijai. Tagad vairs nebija iesēja nostāties aiz spēcīgā varoņa pleca un gļēvi nolūkoties kaujā, jo ja reiz tu esi kareivis, tad darbojas princips, ka atgriezties tu drīksti vai nu ar, vai uz vairoga. Jaunajā grieķu karamākslā ienāca jaunas vērtības, jo, ja agrāk no viena vīra nebija atkarīgs kaujas iznākums, tad tagad viena vīra gļēvums varēja pazudināt visu armiju. Kareivji kļuva kā brāļi, jo vairs nebija nozīme stāvoklim sabiedrībā, bet gan tam cik labi tu māki aizsargāt sev tuvāko un cik labi ievērot disciplīnu.
Tieši par to arī būs šis referāts – par kareivjiem, par kopību, par uzvarām un par to cik grūtā un sūrā darbā tās tika kaldinātas, jo pēc pārmaiņām armijā grieķi uz vairākiem gadsimtiem kļuva par noteicošo spēku Vidusjūrā. Turklāt vēl mūsdienās tiek izmatoti tādi paši principi, lai apmācītu un sagatavotu jaunos kareivjus.
8. gs. p.m.ē., grieķu karamākslā notika apvērsums. „Katrs par sevi” tipa kauju, kas raksturoja tā saukto varoņu laikmetu, nomainīja daudz disciplinētāka sistēma – falanga. Falanga bija kārtīga kaujas ierinda vairāku rindu platumā, otrās un tālāko rindu vīriem sedzot pirmo rindu, stāvot citam aiz cita. Falanga sastāvēja no daudzām īsām rindām, nevis nedaudzām garām. Katra rinda bija kā vienība – ja vīrs iepriekšējā rindā krita, aizmugurē stāvošais nekavējoties ieņēma tā vietu.
Falangu varēja izvietot vaļējā ierindā, starp katru vīru ieturot divus soļus, vai arī slēgtā, samazinot šo attālumu uz pusi. Jauno kaujas ierindu stiprināja jauna tipa apaļais vairogs, kas 7. gs. nomainīja agrāko vidū novietoto rokturi pret siksnām, ar ko to nostiprināja uz apakšdelma.…
