Ēģiptiešu literatūra tika veidota galveno kārt balstoties uz viņu senajiem dieviem. Tie bija kā pamata „skelets” ap kuru apaudzēt visu skaisto- literatūru.
Ēģiptiešu apziņā svarīgs bija saules dieva Ra kults, mīts par mirstošo un atdzimstošo dabas dievu Ozīrisu, viņa uzticīgo sievu Izīdu un dēlu Horu.
Ēģiptieši izmēģinājuši roku dažādos literatūras žanros. Ēģiptē literatūra bija cieši saistīta ar dzīves norisēm, un katrā situācijā (reliģiskajos rituālos, galma ceremonijās, dzīrēs u. c.) izmantoja noteikta žanra literatūras sacerējumus. Žanram bija noteicošā loma, un sacerētājs pakļāvās tā prasībām.
Ap 2000.g.p.m.ē. Ēģiptē rodas pasaulīgā dzeja un arī stāstu literatūra, kas saglabājusies senos papirusos.
Daudzi literatūras vēsturnieki ēģiptiešus uzskata par noveles tēviem.
Īpašu vietu ieņem arī dramatiskā poēzija. Ēģiptiešu literatūra bija sasniegusi augstu māksliniecisko līmeni
Var uzskatīt, ka ēģiptiešu literatūru ir veidojuši un saglabājuši priesteri. Tie bija atbildīgie par himnu, lūgšanu, mītu, dzejas u.c. literatūras žanru pierakstīšanu, un tas viss tik rakstīts tīstokļos, kurus vēlāk glabāja „Dzīvības namu” bibliotēkās.
Ēģiptiešu mākslas attīstības gaita norit pilnīgā saskaņā ar Ēģiptes vēstures posmiem un atrodas neapšaubāmā atkarībā no īpatnējās Nilupes dabas un klimata, kā arī no ģeogrāfiskā stāvokļa.
Ēģiptiešu literatūras pieminekļi
Ēģiptiešu literatūras pieminekļi ir uzglabājušies samērā lielā skaitā. Tautas dziesmas ir dažkārt atrodamas pat uz senās valsts ciļņiem; no VI dinastijas laikiem ir uzglabājusies karavīra uzvaras dziesma. Mākslas dzeju reprezentē XVIII-XX dinastijas erotiskā satura dzejoļi, dzīru dziesmas un himnas .…
