Par senebreju mūziku daudz ziņu sniedz Bībele, taču tā ir jāskatās saistībā ar vēsturi un arheoloģiju, lai to varētu izpētīt.
Vārds jūds ir cēlies no ebreju vārda Yehudah (jūda), kas nozīmē Dieva slavētājs.
„Un viņa brāļa vārds ir Jūbals, viņš ir tēvs tiem, kas spēlē cītaras un stabules.” (1.Mozus 31:27) Jūbals ir pirmais muzikants, kuru piemin Bībele. Taču pats ievērojamākais mūziķis Bībelē ir ķēniņš Dāvids. 15 gadu vecumā ar savu maigo liras spēli Dāvids bija kļuvis par ķēniņa Saula mīluli. Dāvids radīja ne vien daudzās dziesmas, kuras var lasīt Bībelē Psalmu grāmatā, bet arī mūzikas instrumentus, taču nav zināms, kādi tie ir bijuši.
No kurienes Dāvids ņēma to brīnišķīgo materiālu, ko mēs saucam par „Psalmu grāmatu”? Viņš to izdziedāja. Viņš to pirmo reizi dzirdēja, kad tā nāca pār viņa lūpām. Dāvids nesēdēja un nedomāja, ko rakstīt katrā psalmā, tad nesacerēja mūzikas skaņas, lai pēc tam to visu saliktu kopā. Nē, viņa mēle kļuva „rakstāmrīks”, līdzko viņš sāka slavēt savu Kungu. Dāvids bija ļoti pieredzējis Dievā, tāpēc arī viņa dziesmas bija tik daudzpusīgas. Dzīve viņam bija nesusi daudzus pārbaudījumus un tāpēc viņš varēja dziedāt par saviem ienaidniekiem. Viņš varēja dziedāt par prieku un par uzvarām.[1]
Dāvids lika saskaitīt visus levītus un pavēlēja: „24 tūkstoši, lai uzrauga darbu pie Tā Kunga nama(..) Četri tūkstoši, lai ir Tā Kunga slavinātāju, ar instrumentiem, ko es esmu darinājis Dieva slavināšanai.” (1.Laiku 23:5) Dāvids mūzikas instrumentus darināja Dieva slavēšanai. Mūzika, kura plūda no instrumentiem bija Dieva Gara iedvesta. To klausoties, Sauls tika veldzēts, kad bija apsēsts un no tā mocījās. „Un notika, tiklīdz ļaunais gars no Dieva nāca pār Saulu, tad Dāvids ņēma cītaru un spēlēja – un Sauls atspirga, viņam palika labāk, un ļaunais gars no viņa atstājās.” (1.Samuēla 16:23)
…