Ievads
Kurzeme, ko viduslaiku rakstos hronisti dēvējuši par Correlant, Cawerlant, Curland, Kurland, Curonia, ir Latvijas rietumu novads, kurš laika gaitā teritoriāli iezīmēts dažādās robežās. Sava darba ietvaros Kurzemi definēju kā novadu, kurā ietilpst Talsu, Ventspils, Liepājas, Kuldīgas, Saldus un Tukuma rajons.
Par darba pamatmērķi izvirzīju vispirms apzināt sodu vietas, tad tās sagrupēt, atlikt kartē un, lai gūtu plašāku priekšstatu, apskatīt dabā. Vispirms apzināju folkloras materiālu, kurš darba izstrādes gaitā arī kļuva par vienu no svarīgākajiem. Turpinot apzināt literatūru par pētāmo tēmu, konstatēju, ka senās soda vietas atsevišķi nav izdalītas; parasti tās pieminētas vēstot par tiesu un sodu sistēmu. Vispilnīgākās ziņas sniegtas A. Švābes un J. Juškeviča darbos, nozīmīgs faktu materiāls atrodams Kurzemes draudžu hronikās un Latvijas enciklopēdijas izdevumā Kurzeme. Plašu informācijas sniedz vietvārdi, tādejādi centos apzināt Latvijas pilskalnus un pilis, kuru nosaukumi tieši vai netieši liecinātu par sodu vai tā izpildi. Kad materiāls bija savākts, centos aplūkot pētāmās vietas dabā un uzklausīt vietējo iedzīvotāju, gidu vai muzeju darbinieku stāstīto.
Darba sākumā analizēju vārda „sods” izcelsmi. Tā kā sākotnējā tiesu sistēma būtiski atšķiras no mūsdienu jurisprudences, nākamajā nodaļā aplūkoju tiesu un sodu struktūru. Trešā nodaļā soda vietas sagrupētas, apakšnodaļās dziļāk analizējot. Darbam pievienoti seši pielikumi, kuri ietver kartogrāfisko materiālu, tiesiskos dokumentus un fotogrāfijas.
Sodu vietas ir pateicīgs materiāls analīzei, jo varam tās salīdzināt, aplūkot to novietojumu konkrētā laikā un vidē, mēģināt izvērtēt un pamatot soda vietas izvēli un ietekmi vai sekas, aplūkot tās dabā un apzināt pielietojumu mūsdienās, kā arī salīdzināt ar situāciju kaimiņu zemēs.
Vārda „sods” izcelsme
Jāatzīst, ka jurisprudence savā būtībā ir vispārcilvēciska un nacionālo elementu tajā bieži vien ir tikpat maz kā loģikā vai matemātikā, tomēr gandrīz katras tautas tiesiskajos uzskatos var atrast arī nacionālās īpatnības.
Seno latviešu kriminālprocesa juridiskā terminoloģija saistīta ar krievu vārdiem: „sods” („cyд” - tiesa), „sodīt” („cyдитъ” – tiesāt), „soģis” („cyдия”). Pat vācu kundzības ilgajos gadsimtos vācu vārds „strāpēt” („strafen”) nav varējis izkonkurēt iesakņojošos vārdu „sodīt”. Gan pie pēdējā nepiekrītu, jo teikās bieži vien minēta zemnieku strāpēšana, nevis sodīšana.
…
