Senās Romas vēsture aptver gandrīz divpadsmit gadsimtus – no 8.gs. p. m. ē. Līdz mūsu ēras 5. gadsimtam. Mums Roma atstājusi bagātu kultūras un vēstures mantojumu. Pasaules kultūras dārgumu krātuvē atrodas Vergilija, Horācija, Ovīdija literārie sacerējumi, Līvija darbi par vēsturi, Lukrēcija filozofiskie apcerējumi, Cicerona oratora mākslas paraugi, Pretonija lieliskās satīras. Milzīga nozīme bijusi arī romiešu tiesību sistēmai. Senās Romas meistari bijuši lieliski arhitekti. No 7 .gs.p.m.ē. saglabājies pirmais foruma bruģis un ūdens notekas sistēma. Viena no senākajām foruma celtnēm bija apaļais Vestas templis, kurš daudzas reizes atjaunots iepriekšējā izskatā. Dažādās Itālijas vietās rodams bagātīgs materiāls, kas raksturo Republikas laikmeta celtniecības tehniku, arhitektūru, mākslu un sadzīvi, ekonomiku un militāro politiku.
Mūsdienu Romas teritorijā ir daudz imperatora laika celtņu drupu. Ievērības cienīga imperatoru Romas īpatnība ir svešzemju dieviem par godu uzceltie tempļi – Mitrejs un Serapejs. Specifiski romiešu pieminekļi ir triumfa arkas. Tipisks romiešu kultūras atribūts ir termas. Tās visas ir sagruvušas. Taču iespaidīgas ir pat drupas.
Etrusku kultūra..
Romiešu kultūras saknes meklējamas Senās Itālijas tautu radītajā civilizācijā. Spēcīgākie kultūras un politiskās attīstības ziņā bijuši etruski. Etrusku civilizācijas pēdas rodamas Arno upes ielejā un Tibras labajā krastā . Šo vietu senlaikos dēvēja par Etrūriju , bet šodien – par Toskānu .
Etruski bijuši lieliski zemkopji , kas pratuši nosusināt purvus , pārvēršot tos auglīgos līdzenumos , izveidojuši irigācijas sistēmas.
…
