Senās Romas sabiedrība

Cilvēki, kas veidoja Romas sabiedrību bija dažādu tautību, ar atšķirīgu materiālo stāvokli, un tādēļ arī romiešu sabiedrība bija iedalīta vairākās šķirās. Galvenā šķira, kas pārvaldīja un kontrolēja valsti bija ļoti bagāta, pārsvarā aristokrāti, ar plašām tiesībām un lielu varu. Šīs šķiras pārstāvjus sauca par patriciešiem. Patricieši bija tie, kas savu piederību pie patriciešiem mantojuši no tēva. Šī šķira veidoja senātu un ieņēma citus atbildīgus amatus valsts pārvaldes sistēmā. Daži patricieši atļāvās arī būt tirgoņi ar plašām pilnvarām. Patriciešiem piederēja zeme, ganāmpulki un citi īpašumi. Patricieši Romas senātā spēlēja galveno politisko lomu. Romas karalistes sākumā tikai patriciešiem bija tiesības nēsāt ieročus, kā arī pienākums un gods aizstāvēt Romu pret ienaidniekiem, tas tādēļ, ka viņi bija nozīmīgākā karaspēka daļa, tādēļ saņēma arī lielāku kara laupījumu.
Kad Romā tika likvidēts valdnieks, vara nonāca patriciešu rokās. 300 patriciešu dzimtu vecāko padomi veidoja senāts un amatpersonas. Viņus visus vienoja kopīgs vārds, stingra dzimtas organizācija un kopīgi kulti.
Senākās patriciešu dzimtas : Jūliji, Kvintīliji, Horācīji, Kuriāciji, Emīliji u.c

Plebeji bija lielākā iedzīvotāju daļa, ko veidoja brīva nedižciltīga tauta, kas galvenokārt bija zemnieki. Vairums no tiem bija pietiekami turīgi, lai varētu kalpot armijā kā smagi bruņoti kājnieki. Daļa zemnieku rentēja zemi no patriciešiem vai strādāja par algādžiem. Agrīnajā periodā pie plebejiem piederēja arī amatnieki un tirgotāji, no kuriem daži bija turīgi. [1]
Plebejiem sākotnēji nebija politisku tiesību, viņi nedrīkstēja precēties ar patriciešiem. …