Ievads
Senā Roma ir ievērojama ne tikai ar tempļu un pils būvniecību, bet arī ar savām ostām, tuneļiem, tiltiem un citām inženierbūvēm.
Viens no Romas arhitektūras avotiem bija etrusku celtniecība. Nakāmajos gadsomtos Romas arhitektūru stipri ietekmēja Dienviditālijas grieķu koloniju arhitektūra un pati grieķu arhitektūra. Iekarojumu politikas rezultātā romieši pārņema daļu arhitektūras formu no iekarotājām tautām. Romieši radīja arī jaunus būvju tipus – akveduktus, tiltus, forumus, cirkus, bazilikas. Romiešu inženierbūvju princips ir lietojams līdz šodienai.
No etruskiem romieši pārņema arku, bet no grieķiem – balstu ordera sistēmu. Romiešu arkāde ir šo divu arhitektonisko formu savienojums.
Romiešu imperatori centējās būvēt pēc iespējas krāšņāk un pompozāk lai pasvītrotu savus kulturālus un militārus panākumus.
Senās Romas vēstures periodizācija:
1)Cara periods 754./753.g. – 510./509.g. p.m.ē.
2)Republikas periods 510./509.g. – 30./27.g. p.m.ē.
I Agrā Romas Republika (509.g. – 265.g. p.m.ē.)
II Vēlā Romas Republika (264.g. -27.g. p.m.ē.)
3)Impērija 30./27.g. p. m. ē. – 476.g. p.m.ē.
I Agrā Romas Impērija. Principāts (27./30.g. p.m.ē. – 235. g. m.ē.)
II III gadsimta krīze
III Vēlā Romas impērija. Domināts (284. -476.g. m. ē.)
Cara periods:
Romuls, 753. – 716.g.
Numa Pompilijs, 715. – 674.g.
Tuls Gostilijs, 673. – 642.g.
Anks Marcijs, 641. – 617.g.
Lucijs Tarkvinijs Prisks 616. – 579.g.
Servijs Tullijs, 578. – 535.g.
Lucijs TArkvinijs Lepnais 535. – 509.g.…
