Senie romieši bija vairāk praktiķi, nevis teorētiķi. To attīstība ir cauri gadu simteņiem vīta kopā ar Grieķiju un tās kultūru. Ļoti daudzas lietas tika aizgūtas no grieķiem un citām tautām, tomēr, lai arī nedaudz, bet tomēr romiešiem bija arī pašiem savi izgudrojumi un arī savi uzskati.
Katra no kultūrām ir īpaša, katrai no tām ir savas tradīcijas un katrai kultūrai ir atsevišķa teritorija, kur tā ir attīstījusies. Senās Romas attīstības periods ir bijis raibs un bagāts ar notikumiem visās jomās. To ietekmējuši imperatori, gudri un pašaizliedzīgi filozofi, arī bagātais un nabadzīgais iedzīvotāju slānis. Romā bija daudz grieķu pedagogu un skolotāju, kuriem dižciltīgie uzticēja savu bērnu skološanu. Tika apgūtas un iemācītas svarīgākās zinātnes, jaunieši tika sagatavoti dzīvei.
Šajā referātā būs iespēja iepazīties ar romiešu zinātni un filozofiju, ar to, kādi bija seno romiešu uzskati par sabiedrību un dzīvi, kā arī to kāda bija romiešu ikdiena un, ar kādu priekšmetu izgudrošanu tie nodarbojās.
Zinātnē parādījās romiešiem raksturīga iezīme- prakticisms, tādēļ romieši nebija orientēti tik daudz uz teorētisku īstenības apzināšanu kā Grieķijā. Romieši bija orientēti uz praktisku palīdzību administratoriem, valdniekiem, lauksaimniekiem, celtniekiem un karavadoņiem. Ļoti lielu daļu romieši veltīja agronomiskajām zinātnēm, par ko liecina vairāki lauksaimniecībai veltīti traktāti. Latīņu vārds ars nozīmēja vienlaikus gan zinātni, gan mākslu. Romas domātāji zinātni iedalīja: teorētiskajās un empīriskajās (uz pieredzi pamatotajās), ar praksi saistītajās disciplīnās; pie pēdējām piederēja arī māksla, jo mākslas uzdevums bija apmierināt vajadzību pēc greznības. Praktiskās zinātnes nosaka nepieciešamību, un pie tām pieskaitāma medicīna, zemkopība, celtniecība, kara māksla, kuģošanas māksla, tiesības u.c. Šīs zinātnes paredzēja arī gramatikas, retorikas, dialektikas, aritmētikas, astronomijas, ģeometrijas un mūzikas zināšanu. Savukārt teorētiskās zinātnes ar praksi vairāk bija saistītas netiešā veidā. Svarīgākā no tām bija filozofija, ko veidoja fizika, ētika un loģika.
Romieši ir interesanti ar to, ka tie izveidoja spēcīgāko administrāciju, radīja tiesisko zināšanu pamatus, taču paši nepierādīja nevienu teorēmu. Teorētiskās domāšanas jomā nav neviena romiešu zinātnieka. Zinātnes vispār kā tādas Romā nemaz nebija, un to radīja grieķi IV-II gs p.m.ē. pārsteidzoši ir tas, ka romieši matemātikai, mehānikai un astronomijai nemaz nepievērsa uzmanību. Romiešus atšķirībā no grieķiem neinteresēja teorijas par visuma uzbūvi, bet gan darbā, vai izklaidē lietojamas lietas. Viņiem pat prātā neienāca, ka vajadzētu pašiem nodarboties ar teorētiskiem meklējumiem matemātikas vai astronomijas jomā, viņi to vairāk uzskatīja par bezjēdzīgu un veltu laika izšķiešanu.…
