Romiešiem bija izcili sasniegumi arhitektūrā, dažādu sabiedrisko objektu celtniecībā. Arhitektonisko formu izvēlē Romai ir tendence uz efektiem. Daudzas celtnes bija celtas ne tikai parastajām vajadzībām, bet arī, lai varētu parādīt Romas un to pilsētnieku bagātību, greznību. Romiešiem patika tīrs dekoratīvisms - grīda no mozaīkām, ciļņiem greznotie griesti, īpatnējās cilvēku un dzīvnieku figūras, tur bija izvietotas palmas, zīdkoki, efejas. Raksturīgas ir pēc perspektīvas likumiem konstruētas ornamentālas ainavas, spilgtas un daudzveidīgas krāsas, līniju vijīgums, visu apgleznojumu greznums, efektīgums, spožums. Tas viss liecina par romiešu slieksmi uz jutekliskumu kā raksturīgu viņu kultūras iezīmi.
Roma radīja jaunu arhitektonisku formu – velvi, kas tālāk pāriet kupolā (Panteons lasi zemāk). Kupola velve – romiešu kosmiski sociālais universs, kam jāpauž doma par impērijas vienību, pasaules pārvaldīšanu, kas spējusi abstraktu valstiskumu identificēt ar tautu materiālo dzīvi. Kupols – milzīga stabila, it kā peldoša puslode, kas apvieno un vainago visumu (lode antīkajā pasaulē – mūžības simbols, augstākās jēgas piepildījums). Tas pauž sociālās impērijas spēku. Roma grib pārsteigt, satriekt. …