Es izvēlējos aplūkot Senās Romas arhitektūru un mākslu, jo jau sākotnēji romieši prata izmantot citu tautu sasniegumus savā labā – romieši „uzsūca” visu vērtīgo un derīgo, šādā veidā radot jaunas formas un tradīcijas. No etruskiem viņi pārņēma ne tikai rakstību, bet arī mākslas, pilsētbūvniecības un velvju arhitektūras principus. Romieši izmantoja gan Itālijas tautu, gan grieķu koloniju, gan hellēnisma un Seno Austrumu tautu kultūras sasniegumus. Un tomēr, neskatoties uz romiešu mākslas eklektismu – kopēšanu un citu tautu tradīciju piesavināšanos – aizgūtos mākslas pamatprincipus viņi ir spējuši novest tos līdz pilnībai un radīt tādus grandiozus arhitektūras projektus kā amfiteātri, bruģēti ceļi, tilti, akvedukti. Mūsdienās tie pārsteidz mūs ar savu vērienīgumu, pamatīgumu, pat mūžīgumu, jo vairāki no tiem turpina funkcionēt vēl šodien.
Romieši prata ielikt savās prasmēs sev raksturīgo garu demonstrēt valsts spēku un varenību. Pirms viņiem tik grandiozus projektus nebija realizējuši ne etruski, ne grieķi.
Daba mērķi:
1.Apkopot pieejamajā literatūrā atrodamos faktus par seno romiešu arhitektūru un mākslu
2.Izzināt, kādi ir seno romiešu mākslas un arhitektūras pamatprincipi, pamatiezīmes…