Sievietes
Sievietes valkāja tuniku kura bija adaptēts no Grieķu hitona. Tunikas garums parasti bija līdz ceļiem. Pāri šim sievietes valkāja stolu kura bija pilna garuma no kakla līdz potītei, augsts viduklis un ar sprādzēm sasiets plecos. Stola parasti bija vainu balta, brūna vai pelēka, turklāt dažas bija spoži nokrāsotas ar dārzeņu krāsvielām. Lakats, saukts palla, tika nēsāts aptīts ap pleciemun roku, vai tika pārmests pāri galvai. Apmetnis tika valkāts, lai saglabātu siltumu.
Vīrieši
Vīrieši valkāja tuniku, kuras garums bija līdz celim, vai nu bez pidurknēm vai ar īsām piedurknēm. Romiešu vīrieši valkāja togu pāri viņu tunikai, kura bija kā plata šalle kura tika pārmesta pāri plecam un uzmanīgi aptina apkārt ķermenim. Apmetni valkāja naktīs un ziemas laikā, lai būtu silti, un lai pasargātos no lietus un vēja.
Bērni
Bērni valkāja tuniku ar platām piedurknēm. Patriciešu (dižciltīgie, aristokrāti, augstmaņi) bērni līdz 16 gadu vecumam valkāja tuniku ar šaurām strīpām, kad tā tika nomainīta ar baltu tuniku.
Kārtu atšķirības
Romiešiem apģērbs katrai kārtai atšķīrās no pārējām. Tuniku kuru valkāja plebeji (vienkāršie cilvēki), ganiun vergi bija izgatavota no rupja tumša materiāla. Tnika kuru nēsāja patricieši bija izgatavota no baltas vilnas vai lina. Miertiesneši valkāja tuniku augusticlavia un senatori valkāja tuniku ar platām strīpām, tuniku laticlavia. Militārās tunikas bija īsākas par tām kuras valkāja civiliedzīvotāji.…
