Ķīna ir gandrīz tikpat sena kultūras zeme kā Indija vai Mezopotāmija, kur radusies viena no vissenākajām civilizācijām pasaulē. Ķīnieši ir viena no retajām pasaules tautām, kuras dzīve un kultūra rit tajā pašā teritorijā, kur tā sākusies. Ķīnieši tradicionālās kultūras pamatā ir “ķīniešu ceremonija”. Nevienā citā senajā civilizācijā nebija tik pamatīgi izveidota uzvedības normu sistēma. Protams, tāda bija arī Indijā un Japānā, bet Ķīnā ētika un rituāls vienmēr ir bijuši cilvēka dzīvē paši svarīgākie. Un ar laiku tie pat aizēnoja reliģiski – mitoloģisko pasaules uzskatu. Ētiskais rituāls ir arī Konfūcija mācības pamatā. Šeit jēdziens “Li” (Ētika – rituāls) ietver sevī tādus jēdzienus kā uzvedības kultūra, rituāls, paraža, pieklājība u.tml. Lūk, dažas konfūcisma mācības: “Valdnieks valda savu tautu ar Li.” “Sevis pārvarēšana un pievēršanās Li – tas ir patiesais humānisms. Tajā dienā, kad cilvēks pārvar sevi un atgriežas pie Li, debesis atgriežas pie humānisma.”
Ķīniešu augstākā dievišķā izpausme ir Debesis. Tas nav ne Allāhs, ne Brahma, ne Buda. Tas ir augstākais kosmoss, auksts, bargs un absolūti nejūtīgs pret cilvēku. To nevar mīlēt, nevar atdarināt, nevar sajūsmināties par to. Ne Buda un ne Dao, bet Debesis ir Ķīnas reliģijas augstākais izpausmes veids. Konfūcijs ir teicis: “Debesis ir simbols Augstākajai kārtībai.”…