Senā Ķīna ir viens no civilizācijas šūpuļiem, tā ir varenu kalnu, spožas slavas un nebeidzamu noslēpumu mājvieta. Šī zeme atstājusi pasaulei nenovērtējamu kultūras mantojuma klāstu, tai skaitā, arī dažādus tēlniecības meistardarbus, piemēram , Ciņu dinastijas pirmais valdnieks pasaulei atstājis Terakotas māla armiju, ko mūsdienās nereti dēvē arī par 8. pasaules brīnumu.
Esmu izvēlējies aprakstīt senās Ķīnas tēlniecību, jo tā mani fascinē ar savu krāšņumu un augsti izkopto skulptūru darināšanas tehniku, ar katras skulptūras, vāzes vai spoguļa unikālumu un precizitāti.
Mans darba mērķis ir noskaidrot ko vairāk par Ciņu imperatora kapenēm, ko vairāk par ķīniešu izkopto tēlniecību kopumā gadsimtu laikā. Vēlos saprast Ķīnas tēlniecības fenomenu, jo mūsdienās cilvēki aizvien vairāk interesējas un iegādājas dažādus šīs varenās pasaules valsts tēlniecības izstrādājumus, sākot ar vāzēm un beidzot ar pievilcīgām budas figūriņām.
Tēlniecība senajā Ķīnā bija augsti attīstīta un skulptūras tika darinātas no visdažādākajiem materiāliem: koka, nefrīta, akmens, politūra, metāla, māla u.c. Skulptūras Ķīnā netika veidotas vienīgi kā apbrīnas objekti, bet arī kā ikdienas sadzīves lietas un priekšmeti, piemēram, spoguļi, trauki, vāzes, karekļi.
Vissenākās liecības par tēlniecību senajā Ķīnā saistāmas ar Šaņu-Iņu valsts iedzīvotāju mākslinieciskajām aktivitātēm. Viņu veidotās skulptūras un gravējumi bija patiesi izcili tālaika cilvēku māksliniecisko dotību apliecinātāji. Ievērību pelna arī tālaika metālizstrādājumi, jo sevišķi krāšņie un komplicētie bronzas kalumi. No bronzas tika kalti ieroči, pajūgi piederumi, tomēr paši iespaidīgākie bija reliģiskiem un ceremoniāliem mērķiem paredzētie priekšmeti – trijkāji, altārkausi, dzeramtrauki un groteski veidotas maskas, turklāt to izpildījuma tehnika bija žilbinoši spoža. Viens no Amerikas vadošajiem ekspertiem senās Ķīnas kultūras jautājumos apgalvo, ka Šaņu-Iņu laika ķīniešu amatnieku tehnika bijusi augstāka nekā tā, ko bronzas skulptūru veidošanā izmantojuši Itāļu dižrenesanses mākslinieki. (2. 150.)
Reālistiskās tēlniecības tradīcija, ko tik spilgti apliecināja Ciņu dinastijas pirmā imperatora mauzolejs, nākamo dinastiju laikā tika izkopta tālāk. Haņu kapenes rotāja akmenī un bronzā rotātas dzīvnieku statujas – graciozas un gluži kā dzīvas, taču no tām līdz mūsdienām saglabājušās tikai dažas. (2. 354.) …
