Ir zināms, ka Ķīnā dzeja bijusi jau otrajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Tā ir cildinājusi gan saprātīgus valdniekus, gan izteikusi gudrus padomus. No visai plašā seno ķīniešu literatūras klāsta līdz mūsdienām nonākuši tikai nedaudzi darbi, daži no tiem tapuši 6.gs.p.m.ē. Vissenākā no visām ir ,,Pārmaiņu grāmata”. Pati saistošākā ir ,,Dzejas” grāmata – antoloģija, kurā ietverti apmēram 300 visdažādākā satura un noskaņas dzejoļi. Dažiem no tiem ir reliģisks raksturs – tās ir lūgšanas vai himnas, citās tiek slavināti varoņu darbi, vēl citos apdzied atlaista ierēdņa žēlabas, karavīra ilgas pēc mājām, dabu, jaunu mīlnieku jūsmu vai izirušās cerības.Taču kopumā dzejoļi nav folosofiski dziļi un īpaša garīguma apdvesti. Taču šo trūkumu kompensē ķīniešu filosofija, tās nozīmīgākie virzieni – konfūcisms un daoisms .(konfūcijs- ķīniešu filozofs). (Būtībā ķīnas literatūras klasika ir filozofiskie teksti, jo tajā laikā nedz stāstus, nedz romānus neņēma par pilnu)
,,Mēs nepazīstam dzīvi – tad kā lai izprotam nāvi? Mēs pilnībā neizprotam savu pienākumu pret dzīvajiem - tad kā lai zinām, kāds ir mūsu pienākums pret mirušajiem?”
Konfūcija mācībās galvenais bija jēdziens par pareizu dzīvi un labu sabiedrību,kas labi saskan ar ķīniešu tradīcijām .Daoisma filosofija bija pretstats. Tās dibinātājs bija Laodzi., kas dzīvojis 6.gs.p.m.ē.
Konfūcisms
Reliģiskie ticējumi Ķīnā izveidojās jau senā pagātnē. Klasiskās literatūras sacerējumos minēti seni svētie teksti, kas ticīgo vidū baudījuši īpašu cieņu. Vislielākā nozīme bija 4. – 5. gs.p.m.ē. tapušajām reliģiski filozofiskajām sistēmām, uz kurām pamatojās vēlākās reliģijas. Ķīnas kultūras dzīvē milzīga loma bija uz seno rakstvežu un zīlētāju skolu bāzes izaugušajai Konfūcija reliģiski filozofiskajai sistēmai. Par paša Konfūcija personību saglabājies ļoti maz ziņu. Taču zināmie fakti ir ļoti ticami un tie ir cieši saistīti ar konkrētā laikmeta reālo dzīvi. Šī parādība dod iespēju izteikt hipotēzi, ka tiešām eksistējis reāls rakstnieks, kurš vadījis īpašas reliģiski filozofiskas un sociāli politiskas skolas izveidošanos. …
