Ievads
Es izvēlējos tēmu „Senās Ķīnas glezniecība”, jo mani piesaista nepazīstamas kultūrās. Par Ķīnas mākslu es izvēlējos rakstīt tieši tādēļ, ka esmu beigusi Aizputes mākslas skolu, un šajā laikā esmu mācījusies par vairāk mākslas stiliem un valstu māksliniekiem. Ķīna ir tā valsts, kura parastam eiropietim liek iedziļināties viņas mākslas darbos.
Mēs zinām, ka katrai tautai ir sava kultūra, paražas, folklora, svētki. Tāpat arī ir Ķīnai. Latvijas mākslinieki zīmēja ainavas redzot ainavu savu acu priekšā, bet Ķīnas mākslinieki meditēja un iztēlojās ainavu, un tad devās ara, lai izprastu, kā ir jāzīmē katrs dabas objekts.
Katram māksliniekam ir savs gleznošanas stils. Senas Ķīnas glezniecība attīstījās palēnām. Tur glezniecība bija dzīves sastāvdaļa, un es velējos iedziļināties šajā glezniecībā no mūsdienu vērtējumu.
Ķīnieši tradicionālās kultūras pamatā ir “ķīniešu ceremonija”. Ķīnas kultūra ir viena no vissenākajām kultūrām pasaulē. Tā sākusi jau veidoties vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras un nepārtraukti attīstījusies līdz pat mūsu dienām.
Par vis senākiem ķīniešu mākslas darbiem jāuzskata keramikas traukus, kas saglabājušies no 4. – 3. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras. Arheologi tos atrada tagadējās Henaņas provinces Janšao rajonā, un no šī vietvārda vissenākā ķīniešu kultūra ieguvusi nosaukumu “Janšao kultūra”.
…
