Konfūcijs savos darbos ir rakstījis, ka debesis ka debesis un dao ir augstākie dabisko tiesību avoti, kas regulē galvenās uzvedības normas ar ētisko determinātu palīdzību. Tātad dabisko tiesību koncepcija bija atzīta ne tikai senajā Romā, bet arī Ķīnā. Konfūcijs neuzskatīja, ka visiem vajadzīga vienāda tiesību norma – visiem vienāds likums. „Ja valdītu tikai ar likumu un sodu palīdzību, tad cilvēki uzmanītos un vienīgi censtos izvairīties no likuma noteiktā soda, bet tiem nebūtu kauna jūtu. Ja valda, balstoties uz labestību, kārto attiecības pēc rituāla, tad tauta ne tikai izjutīs kauna jūtas, bet arī pakļausies.” Uz jautājumu, kā piespiest pakļauties tautu, viņš tālāk atbild: „Ja paaugstinās godīgos virs negodīgajiem, tad tauta pakļausies. Ja negodīgos pacels virs godīgajiem tauta nepakļausies...Ja godīgos paceļ virs negodīgajiem, tad negodīgos var padarīt godīgus...”
Par tautas pārvaldīšanu, Konfūcijs ir teicis: „Vadīt tautu tā, it kā nodarbotos ar svarīgu upurēšanas rituālu; nedarīt citiem to, ko negribētu, ka dara pašam; neizraisīt kurnēšanu ne valstī ne ģimenē;..mudināt uz centību ar savu piemēru, .. aizmirst par atpūtu; .. rūpēties par to, lai valstī netrūktu ne ēdiena ne dzēriena, ne ieroču, ne tautas uzticības.”
Tautas uzticību var celt, izturoties ar cieņu pret to, paaugstinot spējīgos, iemācot neprasmīgos (kādā amatā). Savukārt, par tautas ticību Konfūcijs ir teicis...Kad izturēsies pareizi, aiz tevis ies arī bez pavēles; kad izturēsies nepareizi, tevi neklausīs, kaut arī pavēlēsi.
Konfūcijs nebija demokrātijas aizstāvis, jo demokrātija nebija raksturīga tā laika sabiedrības tradīcijām. Tomēr nebūdams demokrāts, viņš uzskatīja, ka principā visi cilvēki ir vienādi un katrs var sasniegt pilnību.
Daudzi senās Ķīnas filozofu politiskie uzskati ir aktuāli arī mūsdienās, sabiedrības pārvaldīšanas procesā.
…