Audzināšana un izglītība
Ķīniešu audzināšanas galvenais mērķis ir paklausība un esošās kārtības saglabāšana bez pārmaiņām, ko arī nodrošināja nedaudzie skolotāji.
Pēc ķīniešu uzskatiem, ģimenes galva bija vīrietis un tādējādi arī pārāks par sievieti. Viņam bija neierobežota vara pār bērniem. Paklausību un cieņu kā pret tēvu, prasīja arī skolotājs no saviem audzēkņiem. Izglītības iestādes vadītājam bija jārūpējas par tautas pieradināšanu pie paklausības un piecu pamata noteikumu nostiprināšanos skolēnos – starp tēvu un dēlu jāvalda mīlestībai, starp virsaišiem un viņu apakšniekiem – taisnībai, starp sievu un vīru tas, kas pienākas viņu dzimumam, starp veciem un jauniem – padevība, starp draugiem un radiem – uzticība. Tas bija ķīniešu dzīves un audzināšanas pamats.
Audzināšana Ķīnā bija iedalīta trīs pakāpēs: līdz 10 gadiem bērnu audzināja mājās, kur viņš mācījās pareizi runāt, orientēties laikā un telpā, un būt kārtīgam un paklausīgam. Pēc tam bija jāmācās skolā. Varēja arī turpināt izglītību augstskolā.
Skolu sistēma
Reizē ar rakstības pirmsākumiem, Ķīnā sāka veidoties skolas, kuras bija privātas. Šajās skolās bija jāiet piecus gadus. To uzdevums bija iemācīt rakstīt hieroglifus, lasīt, rēķināt, muzicēt un dziedāt, kā arī pieradināt pie skolas kārtības. Mācības balstījās uz atmiņu.
…