Senās Japānas glezniecība un grafika

Īss ieskats Japānas vēsturē.

Pirmās arheoloģiskās liecības par Japānas iedzīvotājiem, kas gan nebija tagadējo japāņu priekšteči, ir saglabājušās jau no 10. gadu tūkstoša p.m.ē. Interesanti ir tas, ka Japānā, atšķirībā no pārējās pasaules, apstrādāt mālu iemācījās pirms lauksaimniecības vai pirms kāda cita kultūra to bija apguvusi.
5. gs. p.m.ē. – 4. gs. m.ē. Honsju un Kjusju salās ienāca Jajoji cilts, kas ir tagadējo japāņu priekšteči . Šajā periodā izveidojās ticība dažādiem dabas spēkiem, ko tagad dēvē par sintoismu, šīs reliģijas piekritēji tic, ka viss, sākot ar piena krūzi un beidzot ar starpvalstu kariem, ir saistīts vienā veselumā, kami, jeb gari, ir kalniem, kokiem, vējam, lietum, arī cilvēkiem. Šīs reliģijas piekritējiem – sintoistiem - jāprot ar tiem sadzīvot. Šajā periodā Japānas sabiedrība, kas pirms tam sastāvēja no daļēji agrārām kopienām, pārveidojās par šķiru sabiedrību. Jajoji cilts audzēja rīsus un prata pārstrādāt dzelzi un bronzu.
Trešais periods Japānas vēsturē ir 4. – 6. gs. m.ē., kad Honsju salā izveidojās Jamato – pirmais valstiskais veidojums. Šajā laikā meklējami japāņu teātra aizsākumi.
Tad sekoja posms no 6.gs līdz 7. gs. sākumam, saukts par Asukas, kura laikā norisinājās lielas pārmaiņas – no Ķīnas un Korejas Japānā ienāca budisms, kas spēcīgi ietekmēja gan tā laika sabiedrību, gan mākslu. No Ķīnas tika pārņemta arī likumdošana un rakstība.
Ap 7.gs-8.gs tika uzcelta senās Japānas galvaspilsēta Nara, kura atradās tagadējās Osakas vietā. Nākamais jaunās, pēc Ķīnas galvaspilsētas parauga celtās, galvaspilsētas vārdā nosauktais posms ilga no 7. līdz 8. gadsimtam, tā sākumā Japānā izveidojās centralizēta valsts vara. Naras posmā galvenokārt tika veidota tikai ar budisma izplatīšanu saistīta un no Ķīnas pārņemta māksla.

…