Senās Grieķijas vispārīgais raksturojums

Gadsimtiem ilgi grieķu kultūra ir sajūsminājusi eiropiešu prātus un dara to vēl šobaltdien. Senās Grieķijas kultūra bija Seno Austrumu kultūras mantiniece, tomēr gūstot jaunas kultūras tradīcijas, tieši sengrieķu kultūra kļuva par visas Eiropas kultūras šūpuli. Īpaši jāuzsver tas, ka senie grieķi ir ne tikai pārmantojuši un attīstījuši, pielāgodami savām vajadzībām un paceldami jaunā pakāpē, iepriekšējo kultūru izstrādāto mantojumu (piemēram, reliģijas, amatniecības vai rakstības sfēras), bet arī radījuši tādas kultūras formas un darbības virzienus, ko iepriekšējos gadsimtos nepazina nedz citas tautas, nedz arī viņi paši, proti, filozofiju, zinātni, vēsturi, literatūru u.c. Vienlaicīgi grieķi apzinājās savu piederību vienotai kultūrai, kas gan nebija absolūts lielums. Pastāvēja atšķirīgi dialekti, politiskie režīmi, reliģiskās paražas, nebija vienota arī vērtību skala. Seno grieķu mākslas izpratnes specifiku var saprast, vienīgi ņemot vērā, no vienas puses, viņu īpašo estētisko ievirzi, no otras, - aktīvo sabiedrisko un politisko dzīvi, ar kuru māksla bija visciešākā mērā saistīta.
Seno grieķu sabiedrības vēsture ir ģints attiecību sairšanas un īpaši krasu vergturu attiecību (šādas attiecības mēdz dēvēt arī par antīkajām attiecībām) veidošanās vēsture. Engelss [...] „ tikai verdzība padarīja iespējamu plašākā mērogā darba dalīšanu starp zemkopību un rūpniecību un tādejādi radīja apstākļus senās pasaules kultūras uzplaukumam- grieķu kultūrai. Bez verdzības nebūtu bijusi grieķu valsts, grieķu mākslas un zinātnes. Bet bez tā pamata, ko lika Senā Grieķija un Roma, nebūtu arī modernās Eiropas.…