Ievads
Iesākumā gribu pajautāt, vai Jūs apmierina pašreizējā situācija un valsts iekārta Latvijā? Lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem visdrīzāk atbildēs, ka nē, un tas būtu tikai saprotami. Skatoties uz visu notiekošo no malas šķiet, ka, ja es būtu pie varas, es darītu savādāk, labāk un visi būtu apmierināti un laimīgi. Bet šai brīdī der atcerēties, ka tikai tas, „kam dzīve r laba, godīga, krietna, tas ir laimīgs, nelaimīgs tas, kam tādas nav”. (Platons „Valsts”, R. – 1982, 54.lpp)
Jā, arī Platons sajuta, ka viņa valstī kaut kas nav kārtībā, ka tā ir nekrietna pati pret sevi un visiem iedzīvotājiem tajā. Viņš izmisīgi meklēja izeju no šīs situācijas. Savos meklējumos Platonam izdevās ielūkotie pašās cilvēciskās esamības dzīlēs, ieskicēt problēmas, kas savu aktualitāti nav zaudējušas arī mūsdienās.
Kāda gan ir tā valsts, kurā Jūs gribētu dzīvot? Varu nešaubīgi apgalvot, ka Jūs izvēlēsieties dzīvot demokrātijā. Bet vai Jūs zināt, ka tā īsti ir? Šādā valstī nav nepieciešams ne valdīt, ne būt padotam, ja kāds pats to negrib, nav arī jākaro, kad citi karo, nav jāievēro miers, kaut gan citi to ievēro, ja tu pats pēc tā neilgojies. Ja kāds likums tev aizliedz būt par vadītāju vai tiesnesi, tu tomēr par tādu vari būt, ja tev tas ienāk prātā. Vai nav brīnišķīgi patīkama tāda dzīve? Bet cik gan ilgi tu spēsi dzīvot tādā „bardakā”, kad katrs dara to, kas viņam ienāk prātā? Vai tu nekad nesailgotos pēc miera, klusuma, harmonijas, ko sniedz labas attiecības ar kaimiņiem un citiem valsts iedzīvotājiem?
Tieši tāpēc arī Platons izvēlējās dibināt jaunu krietnu un harmonisku valsti, kas būtu labāka par visām citā. Bet kādu īsti?
…