Senās Grieķijas ģimenes struktūras tiesību normas

Nobeigums
Senās Grieķijas valsti veidoja daudz polisas, kuras sastāvēja no fratrijām un fratrijas – no saimju apvienībām. Pilsoņa statusu varēja iegūt tikai tādā gadījumā, ja iedzīvotājs pieder pie kādas no saimēm un viņa vecāki ir cienījami cilvēki, kuri ir stājušies likumīgā laulībā u.t.t., pēc kā var secināt, ka ģimene šajā civilizācijā ir pamatvienība, un ievērojami svarīga gan politiska, gan tiesiska, gan sociāla institūcija.
Laulībās pilsoņi stājās jau agrā vecumā un to pamatā bija laulību līgums, kas nodrošināja, ka sieviete jeb līgava no tēva aizbildniecības pāriet vīra aizgādībā. Laulāties varēja tikai cilvēki, kuriem bija pilsoņa statuss un kuru vecākiem bija pilsoņu statuss un atrodas vai bija likumīgā laulībā precinieka piedzimšanas brīdī. Laulību noslēgumā norisinās reliģiska ceremonija, ar kuru līgava pāriet no tēva mājām uz līgavaiņa māju.
Ģimenē parasti bija tuvas attiecības starp laulāto pāri, vīra vecākiem un bērniem. Bieži šīs trīs paaudzes dzīvoja vienā mājā, jo, pēc laulībām, sieva pārvācās pie vīra vecākiem un dzīvoja viņu mājā.
Vīram ģimenē bija pilna rīcībspēja un tiesībspēja, tādēļ viņš nesa atbildību gan par sievu, gan bērniem, kurus viņš bija atzinis. Vīra pienākumos ietilpa apgādāt ģimeni gan finansiāli, gan ar pārtiku, kamēr sieviete auklēja bērnus un pārvaldīja mājsaimniecību. Šķiršanos bija tiesīgas ierosināt abas laulātās puses, taču vīram šajā ziņā bija priekšroka. Bēni tika izglītoti speciālās izglītības iestādēs atkarībā no viņu dzimuma. Mantošanas tiesību jomā, lielākoties, tikai dēli bija tiesīgi saņemt mantojumu.
…