Senās Grieķijas filosofija

Aristotelis - trešais (un pēdējais) lielais sengrieķu filozofs aiz Sokrata un Platona un tai pašā laikā izcils sava laika dabaszinātnieks, pirmais lielais Eiropas biologs un loģikas zinātnes pamatlicējs. Viņš dzīvoja no 384. gada līdz 322. gadam pirms mūsu ēras. Aristotelis pats nebija atēnietis, bet gan no Maķedonijas. Viņa tēvs bija ārsts, un tas izskaidro, kādēļ šo filozofu tik ļoti saistīja dabaszinātnes. Kad Platons bija 60 gadus vecs, Aristotelis ieradās Atēnās un kļuva par Platona akadēmijas klausītāju. Platona akadēmijā viņš palika veselus 20 gadus. Filozofijas vēsturē Aristotelis ir Platona kritizētājs, izteikts racionālists. Aristotelis atšķirībā no Platona uzskatīja, ka cilvēkam nav iedzimtu ideju un ka viss, kas ir mūsu domās un mūsu idejās, ir tas, kas ir nonācis mūsu apziņā no redzētā un dzirdētā. Aristotelis arī aprakstīja un pētīja procesus dabā un definēja četrus cēloņu veidus - materiālais, darbīgais, formālais un mērķa cēlonis. Mūsdienu dabaszinātnēs par mērķa cēloni vairs nerunā. Aristoteli interesēja arī loģika viņš pilnveidoja un sistematizēja tā laika zinātņu darbību.
Anaksimandrs - bija viens no ievērojamākajiem Milētas skolas pārstāvjiem. Daļa pētnieku uzskata viņu par Talesa skolnieku, kamēr citi drīzāk uzskata, ka viņi ir bijuši laikabiedri un kolēģi. Anaksimandrs ir bijis Anaksimēna skolotājs. Viņu uzskata par pirmās pasaules kartes autoru. Līdzīgi kā viņa kolēģi no Milētas skolas, arī Anaksimandrs meklēja pirmvielu. Tomēr atšķirībā no Talesa un Anaksimēna, kā pirmvielu viņš postulēja tieši apeironu. viņš uzskatīja, ka apeirons neierobežots un nenoteikts, tas ir visur un tajā pašā laikā nav nekur.
Protagors - (481. - 420. p.m.ē.) - viens no pirmajiem filozofiem, Sokrata laikabiedrs, sofists. Viņa spārnotākā frāze: "Cilvēks ir visu lietu mērs".

…