Āfrika ir kontinents ar plašu etnisko, kultūras un lingvistiskās dažādības rādiusu.
Nīlas reģions ir senākais, kur konstatētas pirmo iedzīvotāju pēdas. Iespējams, ka jau no pašiem Senās Ēģiptes pirmsākumiem mūzikai bija būtiska loma Senās Ēģiptes kultūrā. Gan kapeņu, gan arī tempļu zīmējumi uzskatāmi norāda uz lielo mūzikas instrumenti dažādību, kurus izmantoja gan garīgajā, gan laicīgajā dzīvē, turklāt ir atrasti apbedījumi, kur mirušajiem tika doti līdzi mūzikas instrumenti. Diemžēl nav saglabājušās nekādas rakstiskās liecības par instrumentiem, kā arī nav zināms, kādas rakstu zīmes lietoja senie ēģiptieši nošu pierakstīšanai. Senās Ēģiptes mūzika nav dokumentēta, bet daži muzikologi uzskata, ka Koptu baznīcas mūzika cēlusies tieši no senās ēģiptiešu mūzikas.
Domājams, ka Senās Ēģiptes mūzika, tāpat kā citi mākslas veidi tajā laikā pārmantota mutiskā vai „audiālā” veidā, nododot no vienas personas nākamajai. Mūsdienās pastāv institūti un universitātes, kurās, izmantojot pētījumus un senākās liecības, tiek rekonstruētas seno instrumentu formas. Līdz ar to var teikt, ka senajā Ēģiptē tika izmantoti tādi paši instrumenti, kā pārējās senajās civilizācijās: liras, flautas, arfas, stabules, rags (tikai ne tāds, kāds zināms mūsdienās, bet tāds, kādu izmantoja Austrālijas aborigēni vai kā Tibetas pūķa rags), kā arī bungas, šķīvji un citi sitamie instrumenti. Ar laiku šie instrumenti tika vai nu uzlaboti, vai arī no citām kultūrām tika aizgūti atsevišķi elementi, kas mainīja līdzšinējos mūzikas instrumentus, kā arī to iespējas.…
