Senās Ēģiptes mitoloģija

Senās Ēģiptes mitoloģija Senatnē cilvēki ticēja, ka bez pasaules, kurā viņi dzīvo, pastāv vēl dievu pasaule. Cilvēki domāja, ka dievi ir pārāki par viņiem. Dievi nosaka visu cilvēka dzīvi, ir viņam labvēlīgi un pasargā no nelaimēm. Dievi spēja būt arī bargi un sodīt cilvēkus, ja viņi pienācīgi negodināja dievus.
Senie divupieši un ēģiptieši ticēja daudziem dieviem. Ēģiptieši godināja ap divtūkstoš dievu. Viņi pielūdza dievu dzīvnieku, puscilvēku – pusdzīvnieku un cilvēku izskatā. Kā divupieši, tā ēģiptieši pielūdza Sauli un ūdeni.
Dievi dzīvnieku izskatā
Ēģiptieši pielūdza dievus kaķa, govs, lauvas, čūskas, vanaga un citu dzīvu būtņu veidolā. Ūdens dzīļu dievu viņi iedomājās kā krokodilu vai cilvēku ar krokodila galvu. Pazemes dievu, mirušo aizbildni Anubisu zīmējumos attēloja kā melnu šakāli vai cilvēku ar šakāļa galvu. Svētie dzīvnieki- vanags, klija, čūska – bija faraona svētie aizbildņi. No dzīvniekiem visvairāk godināja Ozīrisa svēto vērsi Apisu. Tas bija liels, melns dzīvnieks ar baltu trīsstūrveida zīmi pierē. Vērsis dzīvoja templī, un to apkopa priesteri. Kad Apiss nobeidzās, tad visā zemē bija lielas bēdas. Svinīgā ceremonijā vērsi apbedīja. Pa visu zemi tika meklēts jauns Apiss. Vesela priesteru komisija pārbaudīja katru „kandidatūru”. Kad beidzot izdzevās atrast jaunu Apisu, to svinīgi nodeva templim.…